❤~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❤ 【佛曆 2565.9.22 菩提僧團 更新】(歡迎校對 ✍) 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ❤~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❤ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.1 Paṭhamaāhuneyyasutta 應請之一 (AN 6.1) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ Namo tassa bhagavato arahato sammāsambuddhassa Aṅguttaranikāyo Chakkanipātapāḷi 1. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ 1. Āhuneyyavaggo 1. Paṭhamaāhuneyyasuttaṃ 1. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi [dī. ni. 3.328; paṭi. ma. 3.17]? Idha, bhikkhave, bhikkhu cakkhunā rūpaṃ disvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Sotena saddaṃ sutvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Ghānena gandhaṃ ghāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Jivhāya raṃ sāyitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Kāyena phoṭṭhabbaṃ phusitvā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Manasā dhammaṃ viññā neva sumano hoti na dummano, upekkhako viharati sato sampajāno. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Idamavoca bhagavā. Attamanā te bhikkhū bhagavato bhāsitaṃ abhinandunti. Paṭhamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 六 集 第一 之五十 第一 應請品 一 應請之一 一 如是我聞。一時,世尊住舍衛[國]祇樹給孤獨園。 於其處,世尊告諸比丘曰:「諸比丘!」彼等諸比丘應諾世尊言:「唯然,大德!」 世尊曰-- 二 「諸比丘!成就六法之比丘,是應請、是極應請、是應施、是應合掌、是世間之 無上福田。以何為六耶? 三 諸比丘!世間有比丘,以眼見色已,不喜、不憂、具念、正知,以捨而住;以 耳聞聲已……以鼻嗅香已……以舌嘗味已……以身覺所觸已……以意了法已,不 喜、不憂、具念、正知,以捨而住。 諸比丘!成就此等六法之比丘,是應請、是極應請、是應施、是應合掌、是世 間之無上福田。」 世尊說是已,彼等諸比丘聞世尊所說,歡喜信受。 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.2 Dutiyaāhuneyyasutta 應請之二 (AN 6.2) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 2. Dutiyaāhuneyyasuttaṃ 2. “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi [dī. ni. 3.356]? Idha, bhikkhave, bhikkhu anekavihitaṃ iddhividhaṃ paccanubhoti – ekopi hutvā bahudhā hoti, bahudhāpi hutvā eko hoti; āvibhāvaṃ tirobhāvaṃ; tirokuṭṭaṃ tiropākāraṃ tiropabbataṃ asajjamāno gacchati, seyyathāpi ākāse; pathaviyāpi ummujjanimujjaṃ karoti, seyyathāpi udake; udakepi abhijjamāne gacchati, seyyathāpi pathaviyaṃ; ākāsepi pallaṅkena kamati, seyyathāpi pakkhī sakuṇo; imepi candimasūriye evaṃmahiddhike evaṃmahānubhāve pāṇinā parimasati [parāmasati (ka.)] parimajjati; yāva brahmalokāpi kāyena vasaṃ vatteti. “Dibbāya, sotadhātuyā visuddhāya atikkantamānusikāya ubho sadde suṇāti – dibbe ca mānuse ca, ye dūre santike ca. “Parasattānaṃ parapuggalānaṃ cetasā ceto paricca pajānāti. Sarāgaṃ vā cittaṃ sarāgaṃ cittanti pajānāti, vītarāgaṃ vā cittaṃ…pe… sadosaṃ vā cittaṃ… vītadosaṃ vā cittaṃ… samohaṃ vā cittaṃ… vītamohaṃ vā cittaṃ… saṃkhittaṃ vā cittaṃ… vikkhittaṃ vā cittaṃ… mahaggataṃ vā cittaṃ… amahaggataṃ vā cittaṃ… sauttaraṃ vā cittaṃ… anuttaraṃ vā cittaṃ… samāhitaṃ vā cittaṃ… asamāhitaṃ vā cittaṃ… vimuttaṃ vā cittaṃ… avimuttaṃ vā cittaṃ avimuttaṃ cittanti pajānāti. “Anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati, seyyathidaṃ – ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe…. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. “Dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti – ‘ime vata bhonto sattā kāyaduccaritena samannāgatā vacīduccaritena samannāgatā manoduccaritena samannāgatā ariyānaṃ upavādakā micchādiṭṭhikā micchādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapannā. Ime vā pana bhonto sattā kāyasucaritena samannāgatā vacīsucaritena samannāgatā manosucaritena samannāgatā ariyānaṃ anupavādakā sammādiṭṭhikā sammādiṭṭhikammasamādānā, te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapannā’ti. Iti dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena satte passati cavamāne upapajjamāne hīne paṇīte suvaṇṇe dubbaṇṇe, sugate duggate yathākammūpage satte pajānāti. “Āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. “Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Dutiyaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 二 應請之二 一 「諸比丘!成就六法之比丘,是應請……乃至……是世間之無上福田。以何為六 耶? 二 諸比丘!世間有比丘,領受各種之神通,以一為多,以多為一,顯現、隱匿、 過壁、穿牆、越山,無滯礙而行,猶如於虛空;出沒於地中,猶如於水;於水上行 而不沉,猶如於地上;趺坐於空中而行,猶如有翼之鳥;如是彼有大威神,彼有大 威德以手撫摸日月,乃至令身達於梵世。 三 或以超人清淨之天耳界,亦可聞或遠、或近、或天、或人之任何音聲。 四 以心了解而知其他有情、補特伽羅之心。[謂]:有貪心而知有貪心、或離貪心 ……或有瞋心……或離瞋心……或有痴心……或離痴心……或略心……或散心…… 或大心……或非大心……或有上心……或無上心……或定心……或不定心……或解 脫心……或不解脫心而知不解脫心。 五 隨念種種之宿住,譬如或一生、二生、三生、四生、五生、十生、二十生、二 十生、四十生、五十生、百生、千生、百千生、多壞劫、多成劫、多成壞劫者,我 乃於其處,有如是名、有如是姓、有如是色、有如是食、有如是苦樂受、有如是壽 量,歿於彼處而生於此處,如是之狀貌,隨念住所之種種宿住。 六 或以超過人清淨之天眼見有情之死、生、劣、勝、美、醜、幸、不幸,知因有 情之應業而行。謂:是等有情成就身惡行、成就語惡行、成就意惡行、誹謗聖者、 心懷邪見、領受邪見業,彼等身壞死後,生於惡處、惡趣、險難、地獄。或復:是 等有情成就身妙行、成就語妙行、成就意妙行、不誹謗聖者、心懷正見、領受正見 業,彼等身壞死後,生於善趣、天上。如是以超過人清淨之天眼見有情之死、生、 劣、勝、美、醜、幸、不幸,知因有情之應業而行,諸漏已盡故,無漏之心解脫、 慧解脫,已於現法自了知、作證、具足而住。 諸比丘!成就是等六法之比丘,是應請……乃至……是世間無上福田。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.3 Indriyasutta 六根 (AN 6.3) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 3. Indriyasuttaṃ 3. “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Saddhindriyena, vīriyindriyena, satindriyena, samādhindriyena, paññindriyena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti pāhuneyyo dakkhiṇeyyo añjalikaraṇīyo anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Tatiyaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 三 六根 一 「諸比丘!成就六法之比丘,是應請、……乃至……是世間無上福田。以何為六 耶? 二 即:信根、精進根、念根、定根、慧根。又諸漏已盡故,無漏之心解脫、慧 解脫,已於現法自了知、作證、具足而住。 諸比丘!成就是等六法之比丘,是應請、是極應請、應施、是應合掌、是世間 無上福田。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.4 Balasutta 六力 (AN 6.4) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 4. Balasuttaṃ 4. “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Saddhābalena, vīriyabalena, satibalena, samādhibalena, paññābalena, āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharati. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Catutthaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 四 六力 一 「諸比丘!成就六法之比丘,是應請、……乃至……是世間無上福田。以何為六 耶? 二 即:信力、精進力、念力、定力、慧力。又諸漏已盡故,無漏之心解脫、慧 解脫,已於現法自了知、作證、具足而住。 諸比丘!成就是等六法之比丘,是應請、……乃至……是世間之無上福田。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.5 Paṭhamaājānīyasutta 良馬之一 (AN 6.5) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 5. Paṭhamaājānīyasuttaṃ 5. “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. “Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, vaṇṇasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, khamo dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Pañcamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 五 良馬之一 一 「諸比丘!成就六支王之善良馬,相宜於王、堪於王之使用、稱為王之股肱。以 何為六耶? 二 諸比丘!世間有王善良馬,堪於色、堪於聲、堪於香、堪於味、堪於所觸、具 美於色。 諸比丘!成就是等六支之王善良馬,相宜於王、堪於王之使用、稱為王之股肱。 諸比丘!正如是,成就六法之比丘,是應請、……乃至……是世間無上福田。以何 為六耶? 二 諸比丘!世間有比丘,堪於色、堪於聲、堪於香、堪於味、堪於所觸、堪於法。 諸比丘!成就是等六法之比丘,是應請、……乃至……是世間無上福田。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.6 Dutiyaājānīyasutta 良馬之二 (AN 6.6) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 6. Dutiyaājānīyasuttaṃ 6. “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, balasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ …pe… khamo dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Chaṭṭhaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 六 良馬之二 一 「諸比丘!成就六支之王善良馬,相宜於王、堪於王之使用、稱為王之股肱。以 何為六耶? 二 諸比丘!世間有王善良馬,堪於色、堪於聲、堪於香、堪於味、堪於所觸,具 力。 諸比丘!成就是等六支之王善良馬,相宜於王、堪於王之使用、稱為王之股肱。 諸比丘!正如是,成就六法之比丘,是應請、……乃至……是世間無上福田。以何 為六耶? 三 諸比丘!世間有比丘,堪於色、堪於聲、堪於香、堪於味、堪於所觸、堪於法。 諸比丘!成就是等六法之比丘,是應請、……乃至……是世間無上福田。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.7 Tatiyaājānīyasutta 良馬之三 (AN 6.7) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 7. Tatiyaājānīyasuttaṃ 7. “Chahi, bhikkhave, aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, rañño bhadro assājānīyo khamo hoti rūpānaṃ, khamo saddānaṃ, khamo gandhānaṃ, khamo rasānaṃ, khamo phoṭṭhabbānaṃ, javasampanno ca hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi aṅgehi samannāgato rañño bhadro assājānīyo rājāraho hoti rājabhoggo, rañño aṅgantveva saṅkhaṃ gacchati. “Evamevaṃ kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassa. Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu khamo hoti rūpānaṃ…pe… khamo dhammānaṃ. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu āhuneyyo hoti…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā”ti. Sattamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 七 良馬之三 一 「諸比丘!成就六支之王善良馬,相宜於王、堪於王之使用、稱為王之股肱。以 何為六耶? 二 諸比丘!世間有王善良馬,堪於色、堪於聲、堪於香、堪於味、堪於所觸,又 有勢速。 諸比丘!成就此等六支之王善良馬,相宜於王、堪於王之使用、稱為王之股肱。 諸比丘!正如是,成就六法之比丘,是應請、……乃至……是世間無上福田。以何 為六耶? 三 諸比丘!世間有比丘,堪於色、……乃至……堪於法。 諸比丘!成就是等六法之比丘,是應請、……乃至……是世間無上福田。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.8 Anuttariyasutta 六無上 (AN 6.8) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 8. Anuttariyasuttaṃ 8. [dī. ni. 3.327] “Chayimāni, bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyaṃ – imāni kho, bhikkhave, cha anuttariyānī”ti. Aṭṭhamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 八 六無上 一 「諸比丘!此等,是六種無上。以何為六耶? 二 即:見無上、聞無上、利無上、學無上、行無上、念無上。 諸比丘!此等,是六種無上。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.9 Anussatiṭṭhānasutta 六隨念 (AN 6.9) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 9. Anussatiṭṭhānasuttaṃ 9. [dī. ni. 3.327] “Chayimāni, bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Buddhānussati, dhammānussati, saṅghānussati, sīlānussati, cāgānussati, devatānussati – imāni kho, bhikkhave, cha anussatiṭṭhānānī”ti. Navamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 九 六隨念 一 「諸比丘!此等,是六隨念住。以何為六耶? 二 即:佛隨念、法隨念、僧隨念、戒隨念、捨隨念、天隨念。 諸比丘!此等,是六隨念住。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2561.9.4 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.1 Āhuneyyavagga 應請品 (AN 6.1-10)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.1.10 Mahānāmasutta 釋氏摩訶那摩 (AN 6.10) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 10. Mahānāmasuttaṃ 釋氏摩訶那摩經 ☆ 一切證得聖果之聖弟子,隨時所保持現法樂住的狀態(就是) ➾ ➊ 隨時念佛;➋ 隨時念法;➌ 隨時念僧; ➍ 隨時念戒;➎ 隨時念施;➏ 隨時念天。 10. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati kapilavatthusmiṃ nigrodhārāme. 一時,世尊住釋迦迦毘羅衛之尼拘盧陀園。 Atha kho mahānāmo sakko yena bhagavā tenupasaṅkami; 爾時,釋迦氏之摩訶那摩,往詣世尊之處。 upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 至已,問訊世尊,坐於一面。 Ekamantaṃ nisinno, kho mahānāmo sakko bhagavantaṃ etadavoca – 坐於一面之釋迦氏摩訶那摩,白世尊言: “yo so, bhante, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so katamena vihārena bahulaṃ viharatī”ti? 「大德!一切之聖弟子證得聖果、已知教法者,隨時保持如何之狀態?」 “Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharati. 「摩訶那摩!一切之聖弟子證得聖果、已知教法者、隨時保持如是之狀態: 第一章 ✫ 隨時念佛 [a. ni. 11.11] Idha, mahānāma, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati – 摩訶那摩!世有聖弟子,隨時憶念如來而謂: ‘itipi so bhagavā ⑴ arahaṃ ⑵ sammāsambuddho ⑶ vijjācaraṇasampanno ⑷ sugato ⑸ lokavidū ⑹ anuttaro ⑺ purisadammasārathi ⑻ satthā devamanussānaṃ ⑼ buddho, ⑽ bhagavā’ti. 『如是,世尊實是⑴ 阿羅漢──應供者、⑵ 正遍知──正等覺者、⑶ 明行足者、⑷ 善逝者、⑸ 世間解者、⑹ 無上士者、⑺ 調御丈夫者、⑻ 天人師、⑼ 佛陀、⑽ 世尊。』 Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tathāgataṃ ārabbha. 摩訶那摩!聖弟子隨時憶念如來之時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴;彼心其時,即依如來而質直端正。 Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. 復次,摩訶那摩!心質直端正之聖弟子,隨義而得欣,隨法而得欣,得法所引之欣,可欣者生喜,有喜意之身者輕安,身輕安者受樂,受樂者心得定。 Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno buddhānussatiṃ bhāveti’. 摩訶那摩!聖弟子於不平等眾中,得平等而住,於有惱害眾中,無惱害而住,入於法流,名為『修佛隨念』。 第二章 ✫ 隨時念法 Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – 復次,摩訶那摩!聖弟子,隨時憶念法而謂: ‘svākkhāto bhagavatā ⑴ dhammo sandiṭṭhiko ⑵ akāliko ⑶ ehipassiko ⑷ opaneyyiko ⑸ paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. 『世尊善說,⑴ 現見之法、⑵ 能超越時,⑶ 即身近觀,言能知見,⑷ 示導涅槃、⑸ 唯智者所親證。』 Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti dhammaṃ ārabbha. 摩訶那摩!聖弟子隨時憶念法之時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴;彼心其時,即依法而質直端正。 Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhita pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. 復次,摩訶那摩!心質直端正之聖弟子,隨義而得欣,隨法而得欣,得法所引之欣,可欣者生喜,有喜意之身者輕安,身輕安者受樂,受樂者心得定。 Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno dhammānussatiṃ bhāveti’. 摩訶那摩!聖弟子於不平等眾中,得平等而住,於有惱害眾中,無惱害而住,入於法流,名為『修法隨念』。 第三章 ✫ 隨時念僧 Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – 復次,摩訶那摩!聖弟子,隨時憶念僧而謂: ‘⑴ suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ⑵ ujuppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ⑶ ñāyappaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, ⑷ sāmīcippaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho, yadidaṃ ⑸ cattāri purisayugāni aṭṭha purisapuggalā, esa bhagavato sāvakasaṅgho ⑹ āhuneyyo ⑺ pāhuneyyo ⑻ dakkhiṇeyyo ⑼ añjalikaraṇīyo ⑽ anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. 『世尊之聖弟子僧伽,⑴ 具足勝妙行、⑵ 具足質直行、⑶ 具足如理行、⑷ 具足如法行,所謂 ⑸ 四雙八輩。世尊之聖弟子僧伽,⑹ 應恭敬、⑺ 尊重、⑻ 供養、⑼ 合掌禮拜、⑽ 是世間之無上福田。』 Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti saṅghaṃ ārabbha. 摩訶那摩!聖弟子隨時憶念僧之時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴;彼心其時,即依僧而質直端正。 Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. 復次,摩訶那摩!心質直端正之聖弟子,隨義而得欣,隨法而得欣,得法所引之欣,可欣者生喜,有喜意之身者輕安,身輕安者受樂,受樂者心得定。 Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno saṅghānussatiṃ bhāveti’. 摩訶那摩!聖弟子於不平等眾中,得平等而住,於有惱害眾中,無惱害而住,入於法流,名為『修僧隨念』。 第四章 ✫ 隨時念戒 Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano sīlāni anussarati ⑴ akhaṇḍāni ⑵ acchiddāni ⑶ asabalāni ⑷ akammāsāni ⑸ bhujissāni ⑹ viññuppasatthāni ⑺ aparāmaṭṭhāni ⑻ samādhisaṃvattanikāni. 復次,摩訶那摩!聖弟子隨時憶念自已之戒德,即:『⑴ 不壞碎、⑵ 無瑕疵、⑶ 無斑點、⑷ 無雜穢、⑸ 解脫自在、⑹ 智者讚歎、⑺ 無執取、⑻ 導於定。』 Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti sīlaṃ ārabbha. 摩訶那摩!聖弟子隨時憶念戒德之時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴;彼心其時,即依戒而質直端正。 Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. 復次,摩訶那摩!心質直端正之聖弟子,隨義而得欣,隨法而得欣,得法所引之欣,可欣者生喜,有喜意之身者輕安,身輕安者受樂,受樂者心得定。 Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno sīlānussatiṃ bhāveti’. 摩訶那摩!聖弟子於不平等眾中,得平等而住,於有惱害眾中,無惱害而住,入於法流,名為『修戒隨念』。 第五章 ✫ 隨時念施 Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – 復次,摩訶那摩!聖弟子隨時憶念自已之佈施而謂: ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me! Yohaṃ maccheramalapariyuṭṭhitāya pajāya vigatamalamaccherena cetasā agāraṃ ajjhāvasāmi muttacāgo payatapāṇi vossaggarato yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. 『嗚呼!於我有利,嗚呼!於我有善利。我於慳垢所纏眾中,心離慳垢而住家,施無所惜,舒展其手而施,樂施捨、容乞與,樂於分享施物。』 Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako cāgaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti cāgaṃ ārabbha. 摩訶那摩!聖弟子隨時憶念佈施時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴;彼心其時,即依佈施而質直端正。 Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. 復次,摩訶那摩!心質直端正之聖弟子,隨義而得欣,隨法而得欣,得法所引之欣,可欣者生喜,有喜意之身者輕安,身輕安者受樂,受樂者心得定。 Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya pajāya abyāpajjo viharati, dhammasotaṃ samāpanno cāgānussatiṃ bhāveti’. 摩訶那摩!聖弟子於不平等眾中,得平等而住,於有惱害眾中,無惱害而住,入於法流,名為『修施隨念』。 第六章 ✫ 隨時念天 Puna caparaṃ, mahānāma, ariyasāvako devatānussatiṃ bhāveti – 復次,摩訶那摩!聖弟子修天隨時憶念而謂: ‘santi devā cātumahārājikā [cātummahārājikā (sī. syā. kaṃ. pī.)], 『有四大王天、 santi devā tāvatiṃsā, 有三十三天、 santi devā yāmā, 有夜摩天、 santi devā tusitā, 有兜率陀天、 santi devā nimmānaratino, 有樂變化天、 santi devā paranimmitavasavattino, 有他化自在天、 santi devā brahmakāyikā, 有梵眾天、 santi devā tatuttari [tatuttariṃ (sī. syā. kaṃ. pī.), taduttari (ka.) a. ni. 6.25; visuddhi. 1.162 passitabbaṃ]. 有其上之天── Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā [tattha uppannā (sī.), tatthūpapannā (syā. kaṃ.), tatthupapannā (a. ni. 3.71)], mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. ➊ 彼諸天成就信,歿於此處而生彼處,我亦同有信; Yathārūpena sīlena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sīlaṃ saṃvijjati. ➋ 彼諸天成就戒,歿於此處而生彼處,我亦同有戒; Yathārūpena sutena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpaṃ sutaṃ saṃvijjati. ➌ 彼諸天成就聞,歿於此處而生彼處,我亦同有聞; Yathārūpena cāgena samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpo cāgo saṃvijjati. ➍ 彼諸天成就施,歿於此處而生彼處,我亦同有施; Yathārūpāya paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā, mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. ➎ 彼諸天成就慧,歿於此處而生彼處,我亦同有慧。』 Yasmiṃ, mahānāma, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati 摩訶那摩!聖弟子隨時憶念己與諸天之➊ 信、➋ 戒、➌ 聞、➍ 施、➎ 慧之時, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti tā devatā ārabbha. 彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴;彼心其時,即依天而質直端正。 Ujugatacitto kho pana, mahānāma, ariyasāvako labhati atthavedaṃ, labhati dhammavedaṃ, labhati dhammūpasaṃhitaṃ pāmojjaṃ. Pamuditassa pīti jāyati, pītimanassa kāyo passambhati, passaddhakāyo sukhaṃ vediyati, sukhino cittaṃ samādhiyati. 復次,摩訶那摩!心質直端正之聖弟子,隨義而得欣,隨法而得欣,得法所引之欣,可欣者生喜,有喜意之身者輕安,身輕安者受樂,受樂者心得定。 Ayaṃ vuccati, mahānāma – ‘ariyasāvako visamagatāya pajāya samappatto viharati, sabyāpajjāya [sabyāpajjhāya… abyāpajjho (ka.)] pajāya abyāpajjo [sabyāpajjhāya… abyāpajjho (ka.)] viharati, dhammasotaṃ samāpanno devatānussatiṃ bhāveti’”. 摩訶那摩!聖弟子於不平等眾中,得平等而住,於有惱害眾中,無惱害而住,入於法流,名為『修天隨念』。 Yo so, mahānāma, ariyasāvako āgataphalo viññātasāsano, so iminā vihārena bahulaṃ viharatī”ti. 摩訶那摩!一切聖弟子證得聖果、已知教法者,隨時保持此狀態。」 Dasamaṃ. 釋氏摩訶那摩經 ~應請品‧第十經終 ~《增支部經典‧六集‧初五十經篇‧應請品‧Mahānāmasutta 釋氏摩訶那摩經》(AN 6.10) Āhuneyyavaggo paṭhamo. 應請品 ~初五十經篇‧第一品終 Tassuddānaṃ – 此品(十經)攝頌曰: Dve āhuneyyā indriya, (一)應請之一、(二)應請之二、(三)六根、 balāni tayo ājānīyā; (四)六力、(五)良馬之一、(六)良馬之二、(七)良馬之三、 Anuttariya anussatī, (八)六無上、(九)六隨念、 mahānāmena te dasāti. (十)釋氏摩訶那摩。 ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.1 Paṭhamasāraṇīyasutta 六可念法之一 (AN 6.11) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 2. Sāraṇīyavaggo 1. Paṭhamasāraṇīyasuttaṃ 11. “Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā [sārāṇīyā (sī. syā. kaṃ. pī.)]. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā”ti. Paṭhamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 第二 可念品 十一 六可念法之一 一 「諸比丘!此等,是六可念法。以何為六耶? 二 諸比丘!世間有比丘,於同梵行者中,或顯、或隱,現起慈之身業,是可念法。 三 復次,諸比丘!有比丘,於同梵行者中,或顯、或隱,現起慈之語業,是可念 法。 四 復次,諸比丘!有比丘,於同梵行者中,或顯、或隱,現起慈之意業,是可念 法。 五 復次,諸比丘!有比丘,於一切法得如法之利養,下於缽中所受之量,如是之 利養,皆與有戒同梵行者共受用,無不分而受用,是可念法。 六 復次,諸比丘!有比丘,於一切無缺、無隙、無雜、無穢、自在、智者稱讚、 無執、能發三摩地之戒,以其戒,或顯、或隱,遵同戒律,與同梵行者共住,是可 念法。 七 復次,諸比丘!有比丘,於所謂令出離之聖見,令起彼正見而至於苦盡,以其 見,或顯、或隱,具同見解,與同梵行者共住,是可念法。 諸比丘!此等六者,是可念法。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.2 Dutiyasāraṇīyasutta 六可念法之二 (AN 6.12) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 2. Dutiyasāraṇīyasuttaṃ 12. “Chayime, bhikkhave, dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattanti. Katame cha? Idha, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ kāyakammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhuno mettaṃ vacīkammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti…pe… mettaṃ manokammaṃ paccupaṭṭhitaṃ hoti sabrahmacārīsu āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu ye te lābhā dhammikā dhammaladdhā antamaso pattapariyāpannamattampi tathārūpehi lābhehi appaṭivibhattabhogī hoti sīlavantehi sabrahmacārīhi sādhāraṇabhogī, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāni tāni sīlāni akhaṇḍāni acchiddāni asabalāni akammāsāni bhujissāni viññuppasatthāni aparāmaṭṭhāni samādhisaṃvattanikāni tathārūpehi sīlehi sīlasāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu yāyaṃ diṭṭhi ariyā niyyānikā niyyāti takkarassa sammā dukkhakkhayāya tathārūpāya diṭṭhiyā diṭṭhisāmaññagato viharati sabrahmacārīhi āvi ceva raho ca, ayampi dhammo sāraṇīyo piyakaraṇo garukaraṇo saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattati. Ime kho, bhikkhave, cha dhammā sāraṇīyā piyakaraṇā garukaraṇā saṅgahāya avivādāya sāmaggiyā ekībhāvāya saṃvattantī”ti. Dutiyaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 十二 六可念法之二 一 「諸比丘!此等六者,是可念、能發可愛、能發尊重、能攝受、無諍、和合,是 一趣之法。以何為六耶? 二 諸比丘!世間有比丘,於同梵行者中,或顯、或隱,現起慈之身業,是可念、 能發可愛、能發尊重、能攝受、無諍、和合是一趣之法。 三 復次,諸比丘!有比丘,……現起慈之語業……乃至……於同梵行者中,或顯、 或隱,現起慈之意業,是可念、能發可愛、能發尊重、能攝受、無靜、和合是一趣 之法。 四 復次,諸比丘!有比丘,於一切法得如法之利養,下於缽中所受之量,如是之 利養,皆與有戒同梵行者共受用,無不分而受用,是亦可念、能發可愛、能發尊重、 能攝受、無諍、和合是一趣之法。 五 復次,諸比丘!有比丘,於一切無缺、無隙、無雜、無穢、自在、智者稱讚、 無執、能發三摩地之戒,以其戒,或顯、或隱,遵同戒律,與同梵行者共住,是可 念、能發可愛、能發尊重、能攝受、無諍、和合是一趣之法。 六 復次,諸比丘!有比丘,於所謂令出離之聖見,令起彼正見而至於苦盡,以其 見,或顯、或隱,其同見解,與同梵行者共住,是可念、能發可愛、能發尊重、能 攝受、無諍、和合是一趣之法。 諸比丘!此等六者,是可念、能發可愛、能發尊重、能攝受、無諍、和合是一 趣之法。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.3 Nissāraṇīyasutta 六出離界 (AN 6.13) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 3. Nissāraṇīyasuttaṃ 13. “Chayimā, bhikkhave, nissāraṇīyā dhātuyo. Katamā cha? Idha, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘mettā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me byāpādo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ mettāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa byāpādo cittaṃ pariyādāya ṭhassati [ṭhassatīti (sabbattha) dī. ni. 3.326 passitabbaṃ], netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, byāpādassa yadidaṃ mettācetovimuttī’”ti [mettācetovimutti (sabbattha)]. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘karuṇā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me vihesā cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ karuṇāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa vihesā cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, vihesāya yadidaṃ karuṇācetovimuttī’”ti. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘muditā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me arati cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ muditāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa arati cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, aratiyā yadidaṃ muditācetovimuttī’”ti. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘upekkhā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me rāgo cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ upekkhāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa rāgo cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, rāgassa yadidaṃ upekkhācetovimuttī’”ti. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘animittā hi kho me cetovimutti bhāvitā bahulīkatā yānīkatā vatthukatā anuṭṭhitā paricitā susamāraddhā; atha ca pana me nimittānusāri viññāṇaṃ hotī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ animittāya cetovimuttiyā bhāvitāya bahulīkatāya yānīkatāya vatthukatāya anuṭṭhitāya paricitāya susamāraddhāya; atha ca panassa nimittānusāri viññāṇaṃ bhavissati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, sabbanimittānaṃ yadidaṃ animittācetovimuttī’”ti. “Idha pana bhikkhave, bhikkhu evaṃ vadeyya – ‘asmīti kho me vigataṃ [vigate (syā.)], ayamahamasmīti ca [ayaṃ cakāro dī. ni. 3.326 natthi] na samanupassāmi; atha ca pana me vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya tiṭṭhatī’ti. So ‘mā hevan’tissa vacanīyo – ‘māyasmā, evaṃ avaca; mā bhagavantaṃ abbhācikkhi, na hi sādhu bhagavato abbhakkhānaṃ, na hi bhagavā evaṃ vadeyya. Aṭṭhānametaṃ, āvuso, anavakāso yaṃ asmīti vigate ayamahamasmīti ca na samanupassato; atha ca panassa vicikicchākathaṃkathāsallaṃ cittaṃ pariyādāya ṭhassati, netaṃ ṭhānaṃ vijjati. Nissaraṇañhetaṃ, āvuso, vicikicchākathaṃkathāsallassa yadidaṃ asmīti mānasamugghāto’ti. Imā kho, bhikkhave, cha nissāraṇīyā dhātuyo”ti. Tatiyaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 十三 六出離界 一 「諸比丘!此等,是六出離界。以何為六耶? 二 諸比丘!世間有比丘,欲作如是言:「我已修慈心解脫,已多所作,已為車乘, 已為所正,已住,已普集,已極善發企。然而,瞋縛我心而存。」應告彼曰:「勿 如是思惟,具壽勿作此言,勿誹謗世尊;誹謗世尊者非正,對世尊勿如是言。具壽! 不論修慈心解脫,多所作,為車乘,為所正,住,普集,極善發企,瞋縛彼心而存, 是無處、無容,無有是處。具壽!此是瞋之出離,所謂慈心解脫。」 三 復次,諸比丘!世間有比丘,欲作如是言:「我已修悲心解脫,已多所作,已 為車乘,已為所正,已住,已普集,已極善發企。然而,害縛我心而存。」應告彼 曰:「勿如是思惟,具壽勿作此言,勿誹謗世尊;誹謗世尊者非正,對世尊勿如是 言。具壽!不論修悲心解脫,多所作,為車乘,為所正,住,普集,極善發企,害 縛彼心而存,是無處、無容,無有是處。具壽!此是害之出離,所謂悲心解脫。」 四 復次,諸比丘!世間有比丘,欲作如是之言:「我已修喜心解脫,已多所作, 已為車乘,已為所正,已住,已普集,已極善發企。然而,不樂縛我心而存。」應 告彼曰:「勿如是思惟,具壽勿作此言,勿誹謗世尊,誹謗世尊者非正,對世尊勿 如是言。具壽!不論修喜心解脫,多所作,為車乘,為所正,住,普集,極善發企, 不樂縛彼心而存,是無處、無容,無有是處。具壽!此是不樂之出離,所謂喜心解 脫。」 五 復次,諸比丘!世間有比丘,欲作如是之言:「我已修捨心解脫,已多所作, 已為車乘,已為所正,已住,已普集,已極善發企。然而,貪縛我心而存。」應告 彼曰:「勿如是思惟,具壽勿作此言,勿誹謗世尊,誹謗世尊者非正,對世尊勿如 是言。具壽!不論修捨心解脫,多所作,為車,為所正,住,普集,極善發企,貪 縛彼心而存,是無處、無容,無有是處。具壽!此是貪之出離,所謂捨心解脫。」 六 復次,諸比丘!世間有比丘,欲作如是之言:「我已修無相心解脫,已多所作, 已為車乘,已為所正,已住,已普集,已極善發企。然而,隨相識縛我心而存。」 應告彼而曰:「勿如是思惟,具壽勿作此言,勿誹謗世尊,誹謗世尊者非正,對世 尊勿如是言。具壽!不論修無相心解脫,多所作,為車乘,為所正,住,普集,極 善發企,隨相識縛彼心而存,是無處、無容,無有是處。具壽!此是一切相之出離, 所謂無相心解脫。」 七 復次,諸比丘!世間有比丘,欲作如是之言:「謂我遠離我有,又不觀見此我。 然而,疑與猶豫之箭,纏縛我心而存。」應告彼而曰:「勿如是思惟,具壽勿作此 言,勿誹謗世尊,誹謗世尊者非正,對世尊勿如是言。具壽!不論謂遠離我有,又 不觀見此我,疑與猶豫之箭纏縛彼心而存,是無處、無容、無有是處。具壽!此是 疑與猶豫箭之出離,謂「我有」慢之永除。」 諸比丘!此等,是六出離界。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.4 Bhaddakasutta 臨終安樂 (AN 6.14) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 4. Bhaddakasuttaṃ 14. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – “āvuso, bhikkhavo”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato sāriputtassa paccassosuṃ. Āyasmā sāriputto etadavoca – “Tathā tathā, āvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā [kālaṃkiriyā (ka.) a. ni. 3.110]. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā? “Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti bhassarato bhassārāmataṃ anuyutto, niddārāmo hoti niddārato niddārāmataṃ anuyutto, saṅgaṇikārāmo hoti saṅgaṇikarato saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, saṃsaggārāmo hoti saṃsaggarato saṃsaggārāmataṃ anuyutto, papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato na bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, na bhaddikā kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi [na pahāsi (sī. syā. kaṃ. pī.)] sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’”. “Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā? “Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na bhassārāmo hoti na bhassarato na bhassārāmataṃ anuyutto, na niddārāmo hoti na niddārato niddārāmataṃ anuyutto, na saṅgaṇikārāmo hoti na saṅgaṇikarato na saṅgaṇikārāmataṃ anuyutto, na saṃsaggārāmo hoti na saṃsaggarato na saṃsaggārāmataṃ anuyutto, na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato bhaddakaṃ maraṇaṃ hoti, bhaddikā kālakiriyā. Ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. “Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago; Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ. “Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato; Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaran”ti. catutthaṃ; ☸--------------------------------------------------------------------- 十四 臨終安樂 一 於彼處,具壽舍利弗言諸比丘曰:「賢者!諸比丘!」彼等諸比丘回答具壽舍利 弗:「賢者!」具壽舍利弗曰: 二 「諸賢!有比丘之住法,為如是住法之比丘臨終則不安,命盡不善。諸賢!又如 何比丘之住法,為如是住法之比丘,臨終不安,命盡不善耶? 三 諸賢!世間有比丘,好事業,欣事業,愛樂事業而不止;好談說,欣談說,愛 樂談說而不止;好睡眠,欣睡眠,愛樂睡眠而不止;好伴侶,欣伴侶,愛樂伴侶而 不止;好雜鬧,欣雜鬧,愛樂雜鬧而不止;好戲論,欣戲論,愛樂戲論而不止。諸 賢!如是比丘之住法,為如是住法之比丘,臨終不安,命盡不善。諸賢!是比丘, 深愛樂有身,不正盡苦故,名為不斷有身。 四 諸賢!有比丘之住法,為如是住法之比丘,臨終乃安樂,命盡良善。諸賢!又 如何比丘之住法,為如是住法之比丘,臨終安樂,命盡良善耶? 五 諸賢!世間有比丘,不好事業,不欣事業,非愛樂事業而不止;不好談說,不 欣談說,非愛樂談說而不止;不好睡眠,不欣睡眠,非愛樂睡眠而不止;不好伴侶, 不欣伴侶,非愛樂伴侶而不止;不好雜鬧,不欣雜鬧,非愛樂雜鬧而不止;不好戲 論,不欣戲論,非愛樂戲論而不止。諸賢!如是比丘之住法,為如是住法之比丘, 臨終安樂,命盡良善。諸賢!是比丘,深愛樂涅槃,正盡苦故,名為斷有身。」 慣一切戲論 樂戲論獸者 遠離軛安穩 是無上涅槃 一切戲論斷 若樂無戲論 圓滿軛安穩 是無上涅槃 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.5 Anutappiyasutta 命終有悔 (AN 6.15) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 5. Anutappiyasuttaṃ 15. Tatra kho āyasmā sāriputto bhikkhū āmantesi – “tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti? “Idhāvuso, bhikkhu kammārāmo hoti kammarato kammārāmataṃ anuyutto, bhassārāmo hoti…pe… niddārāmo hoti… saṅgaṇikārāmo hoti… saṃsaggārāmo hoti… papañcārāmo hoti papañcarato papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā anutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu sakkāyābhirato nappajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāya’”. “Tathā tathāvuso, bhikkhu vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Kathañcāvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti? “Idhāvuso, bhikkhu na kammārāmo hoti na kammarato na kammārāmataṃ anuyutto, na bhassārāmo hoti…pe… na niddārāmo hoti… na saṅgaṇikārāmo hoti… na saṃsaggārāmo hoti… na papañcārāmo hoti na papañcarato na papañcārāmataṃ anuyutto. Evaṃ kho, āvuso, bhikkhu tathā tathā vihāraṃ kappeti yathā yathāssa vihāraṃ kappayato kālakiriyā ananutappā hoti. Ayaṃ vuccatāvuso – ‘bhikkhu nibbānābhirato pajahāsi sakkāyaṃ sammā dukkhassa antakiriyāyā’”ti. “Yo papañcamanuyutto, papañcābhirato mago; Virādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaraṃ. “Yo ca papañcaṃ hitvāna, nippapañcapade rato; Ārādhayī so nibbānaṃ, yogakkhemaṃ anuttaran”ti. pañcamaṃ; ☸--------------------------------------------------------------------- 十五 命終有悔 一 於彼處,具壽舍利弗告諸比丘: 「諸賢!有比丘之住法,為如是住法之比丘,命終之時有悔。諸賢!又如何有比 丘之住法,為如是住法之比丘,命終之時有悔耶? 二 諸賢!世間有比丘,好事業,欣事業,愛樂事業而不止;好談說……好睡眠…… 好伴侶……好雜鬧……好戲論,欣戲論,愛樂戲論而不止。諸賢!如是比丘之住法, 為如是住法之比丘,命終之時有悔。諸賢!是比丘,深愛樂有身,不正盡苦故,名 為不斷有身。 三 諸賢!有比丘之住法,為如是住法之比丘,命終之時無悔。諸賢!又如何有比 丘之住法,為如是住法之比丘,命終之時無悔耶? 四 諸賢!世間有比丘,不好事業,不欣事業,無愛樂事業而不止;不好談說…… 不好睡眠……不好伴侶……不好雜鬧……不好戲論、無愛樂戲論而不止。諸賢!如 是比丘之住法,為如是住法之比丘,命終之時無悔。諸賢!是比丘,深愛樂涅槃, 正盡苦故,名為斷有身。」 慣一切戲論 樂戲論獸者 遠離軛安穩 是無上涅槃 一切戲論斷 若樂無戲論 圓滿軛安穩 是無上涅槃 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.6 Nakulapitusutta 那拘羅之父 (AN 6.16) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 6. Nakulapitusuttaṃ 16. Ekaṃ samayaṃ bhagavā bhaggesu viharati susumāragire [suṃsumāragire (sī. pī.), saṃsumāragire (katthaci)] bhesakaḷāvane migadāye. Tena kho pana samayena nakulapitā gahapati ābādhiko hoti dukkhito bāḷhagilāno. Atha kho nakulamātā gahapatānī nakulapitaraṃ gahapatiṃ etadavoca – “Mā kho tvaṃ, gahapati, sāpekkho [sāpekho (pī. ka.)] kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī mamaccayena sakkhissati [na sakkhissati (sī. syā. kaṃ.), sakkoti (pī. ka.)] dārake posetuṃ, gharāvāsaṃ sandharitun’ti [sandharitunti (ka.), saṇṭharituṃ (syā.)]. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Kusalāhaṃ, gahapati, kappāsaṃ kantituṃ veṇiṃ olikhituṃ. Sakkomahaṃ, gahapati, tavaccayena dārake posetuṃ, gharāvāsaṃ sandharituṃ. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. “Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘nakulamātā gahapatānī mamaccayena aññaṃ gharaṃ [bhattāraṃ (syā. kaṃ.), vīraṃ (sī.)] gamissatī’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Tvañceva kho, gahapati, jānāsi ahañca, yaṃ no [yadā te (sī.), yathā (syā.), yathā no (pī.)] soḷasavassāni gahaṭṭhakaṃ brahmacariyaṃ samāciṇṇaṃ [samādinnaṃ (sī.)]. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. “Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘nakulamātā gahapatānī mamaccayena na dassanakāmā bhavissati bhagavato na dassanakāmā bhikkhusaṅghassā’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Ahañhi, gahapati, tavaccayena dassanakāmatarā ceva bhavissāmi bhagavato, dassanakāmatarā ca bhikkhusaṅghassa. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. “Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī mamaccayena sīlesu [nakulamātā… na sīlesu (sī. pī.)] paripūrakārinī’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yāvatā kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā sīlesu paripūrakāriniyo, ahaṃ tāsaṃ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā – ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye – taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. “Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī lābhinī [nakulamātā gahapatānī na lābhinī (pī.)] ajjhattaṃ cetosamathassā’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yāvatā kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā lābhiniyo ajjhattaṃ cetosamathassa, ahaṃ tāsaṃ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā – ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye – taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā, gahapati, sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā. “Siyā kho pana te, gahapati, evamassa – ‘na nakulamātā gahapatānī imasmiṃ dhammavinaye ogādhappattā patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharatī’ti. Na kho panetaṃ, gahapati, evaṃ daṭṭhabbaṃ. Yāvatā kho, gahapati, tassa bhagavato sāvikā gihī odātavasanā imasmiṃ dhammavinaye ogādhappattā patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharanti, ahaṃ tāsaṃ aññatarā. Yassa kho panassa kaṅkhā vā vimati vā – ayaṃ so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho bhaggesu viharati susumāragire bhesakaḷāvane migadāye – taṃ bhagavantaṃ upasaṅkamitvā pucchatu. Tasmātiha tvaṃ, gahapati, mā sāpekkho kālamakāsi. Dukkhā gahapati sāpekkhassa kālakiriyā; garahitā ca bhagavatā sāpekkhassa kālakiriyā”ti. Atha kho nakulapituno gahapatissa nakulamātarā [nakulamātāya (sī. syā.), nakulamātuyā (ka.)] gahapatāniyā iminā ovādena ovadiyamānassa so ābādho ṭhānaso paṭippassambhi. Vuṭṭhahi [vuṭṭhāti (ka.)] ca nakulapitā gahapati tamhā ābādhā; tathā pahīno ca pana nakulapituno gahapatissa so ābādho ahosi. Atha kho nakulapitā gahapati gilānā vuṭṭhito [“gilānabhāvato vuṭṭhāya ṭhito, bhāvappadhāno hi ayaṃ niddeso”ti ṭīkāsaṃvaṇṇanā] aciravuṭṭhito gelaññā daṇḍamolubbha yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho nakulapitaraṃ gahapatiṃ bhagavā etadavoca – “Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Yassa te nakulamātā gahapatānī anukampikā atthakāmā ovādikā anusāsikā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā sīlesu paripūrakāriniyo, nakulamātā gahapatānī tāsaṃ aññatarā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā lābhiniyo ajjhattaṃ cetosamathassa, nakulamātā gahapatānī tāsaṃ aññatarā. Yāvatā kho, gahapati, mama sāvikā gihī odātavasanā imasmiṃ dhammavinaye ogādhappattā patigādhappattā assāsappattā tiṇṇavicikicchā vigatakathaṃkathā vesārajjappattā aparappaccayā satthusāsane viharanti, nakulamātā gahapatānī tāsaṃ aññatarā. Lābhā te, gahapati, suladdhaṃ te, gahapati! Yassa te nakulamātā gahapatānī anukampikā atthakāmā ovādikā anusāsikā”ti. Chaṭṭhaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 十六 那拘羅之父 一 一時,世尊住婆祇尸收摩羅山恐怖林中之鹿園。爾時,長者那拘羅之父罹病, 苦痛,病重。時,長者婦那拘羅之母,語長者那拘羅之父曰: 二 「長者!汝命終之際勿殘想。長者!殘想者之命終是苦。又,世尊訶責命終者之 殘想。然而,長者!汝謂:「長者婦那拘羅之母在我逝後,養育兒輩,不能經營無 過之家居。」然而,長者!勿作如是見。長者!我乃巧於紡綿、剪[毛]、編織者。 長者!我在汝逝後,能養育兒輩,經營無過之家居。因而,長者!汝命終之際勿殘 想,長者!殘想者之命終是苦。又,世尊訶責命終者之殘想。 若復長者!汝謂:「長者婦那拘羅之母在我逝後,欲往他家。」然而,長者! 勿作如是見。長者!故應知汝與我等十六年來嚴守在家之梵行。因而,長者!汝命 終之際勿殘想,長者!殘想者之命終是苦。又,世尊訶責命終者之殘想。 若復長者!汝謂:「長者婦那拘羅之母在我逝後,不欲謁見世尊,不欲謁見比 丘僧。」然而,長者!勿作如是見。長者!汝逝之後,我願更多謁見世尊,又願更 多謁見比丘僧。因而,長者!汝命終之際勿殘想,長者!殘想者之命終是苦。又, 世尊訶責命終者之殘想。 若復長者!汝謂:「長者婦那拘羅之母在我逝後,不圓滿諸戒。」然而,長者! 勿作如是見。長者!彼世尊之白衣在家女弟子有圓滿戒者,我是其隨一。然而,有 疑或異意者,世尊、應供、正自覺者若在婆祇尸收摩羅山恐怖林中之鹿園,則可往 詣問彼世尊。因而,長者!汝命終之時勿殘想,長者!殘想者之命終是苦。又,世 尊訶責命終者之殘想。 若復長者!汝謂:「長者婦那拘羅之母,內心不得寂靜。」然而,長者!勿作 如是見。長者!彼世尊之白衣在家女弟子,有得內心寂靜者,我是其隨一。然而, 有疑或異意者,世尊、應供、正自覺者若在婆祇尸收摩羅山恐怖林中之鹿園,則可 往詣問彼世尊。因而,長者!汝命終之時勿殘想,長者!殘想者之命終是苦。又, 世尊訶責命終者之殘想。 若復長者!汝謂:「長者婦那拘羅之母於此法律中,未入、未安住、未蘇息、 未度疑、未遠離猶豫、未得無畏、未遠離對他之信而住[大]師之教中。」然而, 長者!勿作如是見。長者!彼世尊之白衣在家女弟子,於此法律中,為已入、已安 住、已蘇息、已度疑、已遠離猶豫、已得無畏、已遠離對他之信而住[大]師之教 中者,我是其隨一。然而,有疑或異意者,世尊、應供、正自覺者若在婆祇尸收摩 羅山恐怖林中之鹿園,則可往詣問彼世尊。因而,長者!汝命終之時勿殘想,長者! 殘想者之命終是苦。又,世尊訶責命終者之殘想。」 三 爾時,長者那拘羅之父乃接受長者婦那拘羅母之教授,彼病乃立即痊癒,長者 那拘羅之父即脫離其病。復又,長者那拘羅父之病則如是斷滅。其時,長者那拘羅 之父即脫離其病,病癒未久即拄拐搋而往詣世尊所在之處。至已,問訊世尊,坐於 一面,世尊告坐於一面之長者那拘羅父言: 四 「長者!於汝有利,長者!於汝有善利。彼長者婦那拘羅母乃欲憐憫、利益於汝 而教授、教誡。長者!我白衣在家女弟子,而圓滿其戒者,長者婦那拘羅母是其隨 一。長者!我白衣在家女弟子,而得內心寂靜者,長者婦那羅母是其隨一。長者! 我白衣在家女弟子,於此法律中,為已入、已安住、已蘇息、已度疑、已遠離猶豫、 已得無畏、已遠離對他之信而住[大]師之教中者,長者婦那拘羅母是其隨一。長 者!於汝有利,長者!於汝有善利。其長者婦那拘羅母乃欲憐憫、利益而教授、教 誡。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.7 Soppasutta 耽溺睡眠 (AN 6.17) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 7. Soppasuttaṃ 17. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Āyasmāpi kho sāriputto sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Āyasmāpi kho mahāmoggallāno…pe… āyasmāpi kho mahākassapo… āyasmāpi kho mahākaccāyano… āyasmāpi kho mahākoṭṭhiko [mahākoṭṭhito (sī. pī.)] … āyasmāpi kho mahācundo… āyasmāpi kho mahākappino… āyasmāpi kho anuruddho… āyasmāpi kho revato… āyasmāpi kho ānando sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Atha kho bhagavā bahudeva rattiṃ nisajjāya vītināmetvā uṭṭhāyāsanā vihāraṃ pāvisi. Tepi kho āyasmanto acirapakkantassa bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraṃ agamaṃsu. Ye pana tattha bhikkhū navā acirapabbajitā adhunāgatā imaṃ dhammavinayaṃ te yāva sūriyuggamanā kākacchamānā supiṃsu. Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena te bhikkhū yāva sūriyuggamanā kākacchamāne supante. Disvā yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – “Kahaṃ nu kho, bhikkhave, sāriputto? Kahaṃ mahāmoggallāno? Kahaṃ mahākassapo? Kahaṃ mahākaccāyano? Kahaṃ mahākoṭṭhiko? Kahaṃ mahācundo? Kahaṃ mahākappino? Kahaṃ anuruddho? Kahaṃ revato? Kahaṃ ānando? Kahaṃ nu kho te, bhikkhave, therā sāvakā gatā”ti? “Tepi kho, bhante, āyasmanto acirapakkantassa bhagavato uṭṭhāyāsanā yathāvihāraṃ agamaṃsū”ti. “Kena no [kena no (ka.), ke nu (katthaci)] tumhe, bhikkhave, therā bhikkhū nāgatāti [bhikkhū navā (sī. syā. kaṃ. pī.), bhikkhū gatāti (?)] yāva sūriyuggamanā kākacchamānā supatha? Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘rājā khattiyo muddhābhisitto [muddhābhisitto (ka.)] yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ rajjaṃ kārento janapadassa vā piyo manāpo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘rājā khattiyo muddhābhisitto yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ rajjaṃ kārento janapadassa vā piyo manāpo’”ti. “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘raṭṭhiko…pe… pettaṇiko… senāpatiko… gāmagāmaṇiko [gāmagāmiko (sī. pī.)] … pūgagāmaṇiko yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ pūgagāmaṇikattaṃ kārento pūgassa vā piyo manāpo’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘pūgagāmaṇiko yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto viharanto yāvajīvaṃ pūgagāmaṇikattaṃ vā kārento pūgassa vā piyo manāpo’”ti. “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘samaṇo vā brāhmaṇo vā yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṃ ananuyutto avipassako kusalānaṃ dhammānaṃ pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ [bodhapakkhiyānaṃ (sī.), bodhapakkhikānaṃ (pī.)] dhammānaṃ bhāvanānuyogaṃ ananuyutto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘samaṇo vā brāhmaṇo vā yāvadatthaṃ seyyasukhaṃ passasukhaṃ middhasukhaṃ anuyutto indriyesu aguttadvāro bhojane amattaññū jāgariyaṃ ananuyutto avipassako kusalānaṃ dhammānaṃ pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ bhāvanānuyogaṃ ananuyutto āsavānaṃ khayā anāsavaṃ cetovimuttiṃ paññāvimuttiṃ diṭṭheva dhamme sayaṃ abhiññā sacchikatvā upasampajja viharanto’”ti. “Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘indriyesu guttadvārā bhavissāma, bhojane mattaññuno, jāgariyaṃ anuyuttā, vipassakā kusalānaṃ dhammānaṃ, pubbarattāpararattaṃ bodhipakkhiyānaṃ dhammānaṃ, bhāvanānuyogamanuyuttā viharissāmā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Sattamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 十七 耽溺睡眠 一 一時,世尊住舍衛[國]祇樹給孤獨園。時,世尊於日晡時,自宴坐起,而往 講堂。至已,設座而坐。具壽舍利弗亦於日晡時自宴坐起,往詣講堂。至已,問訊 世尊,坐於一面;具壽摩訶目犍連、具壽摩訶迦葉、具壽摩訶迦旃延、具壽摩訶拘 絺羅、具壽摩訶周那、具壽摩訶劫賓那、具壽阿那律、具壽隸婆哆、具壽阿難[等] 皆於晡時,自宴坐起,往詣講堂。至已,問訊世尊,坐於一面。時,世尊於久過夜 分,自座起而入房。彼具壽等亦於世尊去後不久,自座而起,回入各自之房。然而, 於其處有初入此律中,出家未久之新比丘眾,彼等乃至日出,咀齒而眠,世尊乃以 超越人清淨之天眼,觀見彼等比丘至日出還咀齒而眠。見已,而往講堂。至已,設 座而坐。世尊坐已,而告彼等比丘眾言: 二 「諸比丘!舍利弗於何處?摩訶目犍連於何處?摩訶迦葉於何處?摩訶迦旃延 於何處?摩訶拘絺羅於何處?摩訶周那於何處?摩訶劫賓那於何處?阿那律於何 處?隸婆哆於何處?阿難於何處?諸比丘!彼等長老諸弟子往何處耶?」「大德!彼 具壽等自世尊起座而去不久,已各自回房去。」「諸比丘!如是汝等[得]為長老耶? [汝等]新比丘眾既至日出,猶咀齒而眠。 諸比丘!汝等謂何耶?汝等或見、或聞剎帝利灌頂王隨心所欲而耽溺於臥樂、 倚樂、睡眠樂而住,欲終生統治,對國民而言,是可愛、可意耶?」「大德!此否也。」 「諸比丘!然。諸比丘!我亦不見不聞於此:剎帝利灌頂王隨心所欲而耽溺於臥樂、 倚樂、睡眠樂而住,欲終生統治,對國民而言,是可愛、可意。 諸比丘!汝等謂何耶?汝等或見、或聞封侯、遺產相續者、將軍、村落主、 眾主者隨心所欲而耽溺於臥樂、倚樂、睡眠樂而住,欲終生終於眾主之位,於眾是 可愛、可意耶?」「大德!此是否。」「諸比丘!然。諸比丘!我亦不見不聞於此:眾 主者隨心所欲而耽溺於臥樂、倚樂、睡眠樂而住,欲終生居於眾主之位,於眾是可 愛、可意。 諸比丘!汝等謂何耶?汝等或見、或聞或沙門、或婆羅門,隨心所欲而耽溺於 臥樂、倚樂、睡眠樂而不守護根門,食不知量,不勤覺醒,不觀善法;於初夜、後 夜,不勤菩提分法之修習,諸漏已盡故,無漏之心解脫、慧解脫,於現法而自了知、 作證、具足而住耶?」「大德!此否也。」「諸比丘!然。諸比丘!我亦不見不聞於 此:或沙門、或婆羅門,隨心所欲而耽溺於臥樂、倚樂、睡眠樂而不守護根門,食 不知量,不勤覺醒,不觀善法;於初夜、後夜,不勤菩提分法之修習,諸漏已盡故, 無漏之心解脫、慧解脫,於現法自了知、作證、具足而住。諸比丘!故應如是學。 二 我等守護根門,食知其量,勤於覺醒,諦觀善法。於初夜、後夜,勤菩提分法 之修習而住。 諸比丘!汝等應如是學。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.8 Macchabandhasutta 漁夫捕魚 (AN 6.18) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 8. Macchabandhasuttaṃ 18. Ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ carati mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ. Addasā kho bhagavā addhānamaggappaṭipanno aññatarasmiṃ padese macchikaṃ macchabandhaṃ macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamānaṃ. Disvā maggā okkamma aññatarasmiṃ rukkhamūle paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – “passatha no tumhe, bhikkhave, amuṃ macchikaṃ macchabandhaṃ macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamānan”ti? “Evaṃ, bhante”. “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘macchiko macchabandho macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘macchiko macchabandho macche vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’ti. Taṃ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, macche vajjhe vadhāyupanīte [vadhāyānīte (syā. kaṃ.), vadhāya nīte (ka.)] pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasati. “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘goghātako gāvo vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘goghātako gāvo vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’ti. Taṃ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, gāvo vajjhe vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasati”. “Taṃ kiṃ maññatha, bhikkhave, api nu tumhehi diṭṭhaṃ vā sutaṃ vā – ‘orabbhiko…pe… sūkariko [sokariko (syā.)] …pe… sākuṇiko…pe… māgaviko mage [mige (syā. kaṃ.)] vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’”ti? “No hetaṃ, bhante”. “Sādhu, bhikkhave! Mayāpi kho etaṃ, bhikkhave, neva diṭṭhaṃ na sutaṃ – ‘māgaviko mage vadhitvā vadhitvā vikkiṇamāno tena kammena tena ājīvena hatthiyāyī vā assayāyī vā rathayāyī vā yānayāyī vā bhogabhogī vā mahantaṃ vā bhogakkhandhaṃ ajjhāvasanto’ti. Taṃ kissa hetu? Te hi so, bhikkhave, mage vajjhe vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhati, tasmā so neva hatthiyāyī hoti na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasati. Te hi (nāma) [( ) bahūsu natthi] so, bhikkhave, tiracchānagate pāṇe vajjhe vadhāyupanīte pāpakena manasānupekkhamāno [manasānupekkhati, tasmā so (syā. ka.)] neva hatthiyāyī bhavissati [hoti (syā. ka.)] na assayāyī na rathayāyī na yānayāyī na bhogabhogī, na mahantaṃ bhogakkhandhaṃ ajjhāvasissati [ajjhāvasati (syā. ka.)]. Ko pana vādo yaṃ manussabhūtaṃ vajjhaṃ vadhāyupanītaṃ pāpakena manasānupekkhati! Tañhi tassa [taṃ hissa (pī. ka.)], bhikkhave, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. Kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjatī”ti. Aṭṭhamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 十八 漁夫捕魚 一 一時,世尊與大比丘眾俱,遊行於憍薩羅[國]。世尊入於大道,於某處見漁夫 投網捕魚殺魚而賣。見已,離於道路,敷座於隨一樹下而坐。世尊坐已,告諸比丘 曰: 二 「諸比丘!汝等見彼漁夫投網捕魚殺魚而賣耶?」「大德!然。」 「諸比丘!汝等謂何耶?汝等或見、或聞漁夫投網捕魚殺魚而賣,依其業,依 其活命,或乘象、或乘馬、或憎恣B或乘輿、或享富樂、或擁大財聚而住耶?」「大 德!不然。」「諸比丘!然。諸比丘!我亦不見、不聞於此:漁夫投網捕魚殺魚而賣, 依其業,依其活命,或乘象、或乘馬、或乘車、或乘輿、或享富樂、或擁大財聚而 住。是何故耶?諸比丘!彼於當殺之欲殺魚時,見惡意,故彼不乘象、不乘馬、不 乘車、不乘輿、不享富樂、不擁大財聚而住。 諸比丘!汝等謂何耶?汝等或見、或聞屠牛者殺牛,殺而賣之,依其業,依其 活命,或乘象、或乘馬、或乘車、或乘輿、或享富樂、或擁大財聚而住耶?」「大德! 此是不然。」「諸比丘!然。諸比丘!我亦不見、不聞於此:屠牛者殺牛,殺而賣之, 依其業,依其活命,或乘象、或乘馬、或乘車、或乘輿、或享富樂、或擁大財聚而 住。是何故耶?諸比丘!彼於可殺欲殺牛之時,以惡意見者,故彼不乘象、不乘馬、 不乘車、不乘輿、不享富樂、不擁大財聚而住。 諸比丘!汝等謂何耶?汝等或見、或聞屠羊者……乃至……屠豚者……捕鳥者 ……屠鹿者殺鹿,殺之而賣,依其業,依其活命,或乘象、或乘馬、或乘車、或乘 輿、或享富樂、或擁大財聚而住耶?」「大德!不然。」「諸比丘!然。諸比丘!我亦 不見、不聞於此:屠鹿者殺鹿,殺之而賣,依其業,依其活命,或乘象、或乘馬、 或乘車、或乘輿、或享富樂、或擁大財聚而住。是何故耶?諸比丘!彼於當殺之欲 殺鹿時,見惡意,故彼不乘象、不乘馬、不乘車、不乘輿、不享富樂、不擁大財聚 而住。諸比丘!彼於當殺之欲殺傍生有情時,若以見惡意者,則不乘象、不乘馬、 不乘車、不乘輿、不享富樂、不擁大財聚而住,云何於當殺之人欲殺時,以見惡意 即?諸比丘!是彼長夜之無益,引苦,身壞死後,生於惡處、惡趣、險難、地獄。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.9 Paṭhamamaraṇassatisutta 修念死之一 (AN 6.19) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 9. Paṭhamamaraṇassatisuttaṃ 19. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike [nādike (sī. syā. kaṃ. pī.) a. ni. 8.73] viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – “bhikkhavo”ti. “Bhadante”ti te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – “maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Bhāvetha no tumhe, bhikkhave, maraṇassatin”ti? Evaṃ vutte aññataro bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “ahaṃ kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā [saṅkharitvā (ka.)] ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā [saṃharitvā (ka.)] ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. Aññataropi kho bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “ahampi kho, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. “Yathā kathaṃ pana tvaṃ, bhikkhu, bhāvesi maraṇassatin”ti? “Idha mayhaṃ, bhante, evaṃ hoti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Evaṃ kho ahaṃ, bhante, bhāvemi maraṇassatin”ti. Evaṃ vutte bhagavā te bhikkhū etadavoca – “yo cāyaṃ [yvāyaṃ (pī. ka.)], bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ rattindivaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’”ti. “Yo cāyaṃ [yopāyaṃ (ka.)], bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ divasaṃ jīveyyaṃ, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’”ti. “Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekapiṇḍapātaṃ bhuñjāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’”ti. “Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ cattāro pañca ālope saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū pamattā viharanti dandhaṃ maraṇassatiṃ bhāventi āsavānaṃ khayāya. “Yo ca khvāyaṃ [yopāyaṃ (ka.)], bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ ekaṃ ālopaṃ saṅkhāditvā ajjhoharāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’”ti. “Yo cāyaṃ, bhikkhave, bhikkhu evaṃ maraṇassatiṃ bhāveti – ‘aho vatāhaṃ tadantaraṃ jīveyyaṃ yadantaraṃ assasitvā vā passasāmi passasitvā vā assasāmi, bhagavato sāsanaṃ manasi kareyyaṃ, bahu vata me kataṃ assā’ti. Ime vuccanti, bhikkhave, bhikkhū appamattā viharanti tikkhaṃ maraṇassatiṃ bhāventi āsavānaṃ khayāya. “Tasmātiha, bhikkhave, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘appamattā viharissāma, tikkhaṃ maraṇassatiṃ bhāvessāma āsavānaṃ khayāyā’ti. Evañhi vo, bhikkhave, sikkhitabban”ti. Navamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 十九 修念死之一 一 一時,世尊住那提迦之磚瓦堂。於其處,世尊告諸比丘曰:「諸比丘!」彼等諸 比丘回答世尊:「大德!」世尊曰: 二 「諸比丘!若修念死,多所作,則有大果、有大利,沐浴於甘露、究竟於甘露。 諸比丘!汝等修汝等之念死耶?」 三 語如是之時,有一比丘,白世尊言:「大德!我修念死。」「比丘!若然,汝云何 修念死耶?」「大德!今我謂:願我活一日一夜之間,思惟世尊之教,我欲多所作。 大德!如是我修念死。」 四 復次,有其他之比丘,白世尊言:「大德!我亦修念死。」「比丘!若然,汝云何 修念死耶?」「大德!今我謂:願我活一日,思惟世尊之教,我欲多所作。大德!如 是我修念死。」 五 復有其他之比丘,白世尊言:「大德!我亦修念死。」「比丘!若然,汝云何修念 死耶?」「大德!今我謂:願我活食一缽食之間,思惟世尊之教,我欲多所作。大德! 如是我修念死。」 六 復有其他之比丘,白世尊言:「大德!我亦修念死。」「比丘!若然,汝云何修 念死耶?」「大德!今我謂:願我活嚼四五搏食嚥下之間,思惟世尊之教,我欲多所 作。大德!如是我修念死。」 七 復有其他之比丘,白世尊言:「大德!我亦修念死。」「比丘!若然,汝云何修念 死耶?」「大德!今我謂:願我活嚼一搏食嚥下之間,思惟世尊之教,我欲多所作。 大德!如是我修念死。」 八 復有其他之比丘,白世尊言:「大德!我亦修念死。」「比丘!若然,汝云何修念 死耶?」「大德!今我謂:願我活或入息已而出息、或出息已而入息之間,思惟世尊 之教,我欲多所作。大德!如是我修念死。」 九 語如是之時,世尊告彼等諸比丘言: 「諸比丘!比丘修念死,願我活一日一夜之間,思惟世尊之教,我欲多所作。又 謂:諸比丘!比丘修念死,願我活一日,思惟世尊之教,我欲多所作。又謂:諸比 丘!比丘修念死,願我活食一缽食之間,思惟世尊之教,我欲多所作。又謂:諸比 丘!比丘修念死,願我活嚼四五搏食嚥下之間,思惟世尊之教,我欲多所作。諸比 丘!此等比丘,放逸而住,為盡諸漏,緩慢修念死。 然而,諸比丘!比丘修念死,願我活嚼一搏食嚥下之間,思惟世尊之教,我欲 多所作。又謂:諸比丘!比丘修念死,願我活或入息已而出息、或出息已而入息間, 思惟世尊之教,我欲多所作。諸比丘!此等比丘,不放逸而住,為盡諸漏,猛利修 念死故。諸比丘![汝]等應如是學。 一O 我等乃不放逸而住,為盡諸漏,當修猛利之念死。」諸比丘!汝等應如是學。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.2 Sāraṇīyavagga 可念品 (AN 6.11-20)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.2.10 Dutiyamaraṇassatisutta 修念死之二 (AN 6.20) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 10. Dutiyamaraṇassatisuttaṃ 20. Ekaṃ samayaṃ bhagavā nātike viharati giñjakāvasathe. Tatra kho bhagavā bhikkhū āmantesi – “maraṇassati, bhikkhave, bhāvitā bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā. Kathaṃ bhāvitā ca, bhikkhave, maraṇassati kathaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā? “Idha, bhikkhave, bhikkhu divase nikkhante rattiyā patihitāya [paṭigatāya (ka.) a. ni. 8.74] iti paṭisañcikkhati – ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa – ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ; tena me assa kālakiriyā, so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’”ti. “Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. “Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu rattiṃ kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. “Idha pana, bhikkhave, bhikkhu rattiyā nikkhantāya divase patihite iti paṭisañcikkhati – ‘bahukā kho me paccayā maraṇassa – ahi vā maṃ ḍaṃseyya, vicchiko vā maṃ ḍaṃseyya, satapadī vā maṃ ḍaṃseyya; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo. Upakkhalitvā vā papateyyaṃ, bhattaṃ vā me bhuttaṃ byāpajjeyya, pittaṃ vā me kuppeyya, semhaṃ vā me kuppeyya, satthakā vā me vātā kuppeyyuṃ; tena me assa kālakiriyā so mamassa antarāyo’ti. Tena, bhikkhave, bhikkhunā iti paṭisañcikkhitabbaṃ – ‘atthi nu kho me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’”ti. “Sace, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘atthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, ādittacelo vā ādittasīso vā tasseva celassa vā sīsassa vā nibbāpanāya adhimattaṃ chandañca vāyāmañca ussāhañca ussoḷhiñca appaṭivāniñca satiñca sampajaññañca kareyya; evamevaṃ kho, bhikkhave, tena bhikkhunā tesaṃyeva pāpakānaṃ akusalānaṃ dhammānaṃ pahānāya adhimatto chando ca vāyāmo ca ussāho ca ussoḷhī ca appaṭivānī ca sati ca sampajaññañca karaṇīyaṃ. “Sace pana, bhikkhave, bhikkhu paccavekkhamāno evaṃ jānāti – ‘natthi me pāpakā akusalā dhammā appahīnā, ye me assu divā kālaṃ karontassa antarāyāyā’ti, tena, bhikkhave, bhikkhunā teneva pītipāmojjena vihātabbaṃ ahorattānusikkhinā kusalesu dhammesu. Evaṃ bhāvitā kho, bhikkhave, maraṇassati evaṃ bahulīkatā mahapphalā hoti mahānisaṃsā amatogadhā amatapariyosānā”ti. Dasamaṃ. Sāraṇīyavaggo dutiyo. Tassuddānaṃ – Dve sāraṇī nisāraṇīyaṃ, bhaddakaṃ anutappiyaṃ; Nakulaṃ soppamacchā ca, dve honti maraṇassatīti. ☸--------------------------------------------------------------------- 二十 修念死之二 一 一時,世尊住那提迦之磚瓦堂。於其處,世尊告諸比丘曰: 二 「諸比丘!若修念死,多所作,則有大果、有大利,沐浴於甘露、究竟於甘露。 諸比丘!又云何修、云何多所作,則念死有大果、有大利,沐浴於甘露、究竟於甘 露C? 三 諸比丘!世間有比丘,應思擇:晝往夜來之時,我之死緣多,或有[毒]蛇咬 我、或有蝎子螫我、或有百足螫我,是故我當死,是我之障礙。或躓礙而仆、或我 食物受災殃、或我熱狂而亂、或我痰堵而亂、或我刀風而亂,是故我當死,是我之 障礙。諸比丘!此比丘應如是思擇:我未斷惡不善法耶?是夜命終當為我之障礙。 諸比丘!若比丘觀察我未斷惡不善法,是夜命終當為我之障礙,諸比丘!若如是知, 則彼比丘為斷其惡不善法故,當起增上欲,精進、勇健、勢猛、不退、念、正知。 諸比丘!譬如衣之燃燒、或頭之燃燒,如為止滅其衣或頭[之燃燒],當起增上欲, 精進、勇健、勢猛、不退、念、正知。正如是,諸比丘!彼比丘為斷惡不善法故, 當起增上欲,精進、勇健、勢猛、不退、念、正知。復次,諸比丘!若比丘觀察我 猶未斷惡不善法,是夜命終為我之障礙,諸比丘!若如是知,則彼比丘,晝夜隨學 善法而以其喜、欣而住。 四 諸比丘!復次,世間有比丘,應思擇:夜往晝來之時,我多死緣,或有[毒] 蛇咬我、或有蠍子螫我、或有百足螫我,是故我當死,是我障礙。或躓礙而仆、或 我食物受災殃、或我熱狂而亂、或我痰堵而亂、或我刀風而亂,是故我當死,是我 障礙。諸比丘!此比丘,應如是思擇:我未斷惡不善法耶?是晝命終當為我障礙。 諸比丘!若比丘觀察我未斷惡不善法,於晝命終當為我障礙。諸比丘!若如是知, 則彼比丘為斷惡不善法故,當起增上欲,精進、勇健、勢猛、不退、念、正知。諸 比丘!譬如衣之燃燒、或頭之燃燒,如為止滅其衣或頭[之燃燒],當起增上欲,精 進、勇健、勢猛、不退、念、正知。正如是,諸比丘!彼比丘為斷其惡不善法故, 當起增上欲,精進、勇健、勢猛、不退、念、正知。復次,諸比丘!若比丘觀察我 猶未斷惡不善法,是晝命終為我之障礙,諸比丘!若如是知,則彼比丘,晝夜隨學 善法而以其喜、欣而住。諸比丘!若如是修念死、如是多所作,則[念死]有大果、 有大利,沐浴於甘露、究竟於甘露。」 攝句: 二之可念、慈、安、有悔、 那拘羅、善、魚及二念死是 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.1 Sāmakasutta 世尊住舍摩迦 (AN 6.21) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 3. Anuttariyavaggo 1. Sāmakasuttaṃ 21. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sakkesu viharati sāmagāmake pokkharaṇiyāyaṃ. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ pokkharaṇiyaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca – “Tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā – ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattantī”ti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – “imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ pokkharaṇiyaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca – ‘tayome, bhante, dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame tayo? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā – ime kho, bhante, tayo dhammā bhikkhuno parihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. Tesaṃ vo [kho (ka.)], bhikkhave, alābhā tesaṃ dulladdhaṃ, ye vo devatāpi jānanti kusalehi dhammehi parihāyamāne”. “Aparepi, bhikkhave, tayo parihāniye dhamme desessāmi. Taṃ suṇātha, sādhukaṃ manasi karotha; bhāsissāmī”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho te bhikkhū bhagavato paccassosuṃ. Bhagavā etadavoca – “katame ca, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā? Saṅgaṇikārāmatā, dovacassatā, pāpamittatā – ime kho, bhikkhave, tayo parihāniyā dhammā”. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyissanti kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi parihāyanti kusalehi dhammehī”ti. Paṭhamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 第三 無上品 二十一 世尊住舍摩迦 一 一時,世尊住釋迦族舍摩迦之補迦羅尼耶。時,有一天女,於中夜有絕妙之色, 遍照補迦羅尼耶,並詣世尊之處。至已,問訊世尊,立於一面。立於一面之彼天女 白世尊言:「大德!此等三法,能令比丘退失。以何為三耶?即:好事業、好談說、 好睡眠。大德!此等三法,能令比丘退失。」彼天女如是言,[大]師即同意。時彼 天女思惟:「大師已同意。」問訊世尊,右遶而立即消失。 二 時,世尊乃於是夜過後之時,告諸比丘曰: 「諸比丘!此夜有一天女,於中夜有絕妙之色,遍照補迦羅尼耶,且詣我處。至 已,問訊於我,立於一面。諸比丘!立於一面之彼天女語我言:「大德!此等三法, 能令比丘退失。以何為三耶?即:好事業、好談說、好睡眠。大德!此等三法,能 令比丘退失。」諸比丘!彼天女如是言。如是言已,問訊我,右遶而立即消失。諸 比丘!彼等[三法]乃無利於汝等,令汝等退失。連天女皆知彼等能退失善法。諸 比丘!我復說其他之三退法,諦聽!極善作意,我當說。」「大德!唯然。」彼等諸比 丘應諾世尊。世尊曰: 三 「諸比丘!以何為三退法耶? 即:好伴侶、惡言、惡友。 諸比丘!是等者是三退法。 四 諸比丘!於一切過去世退失善法者,皆依此之六法而退失善法。諸比丘!於一 切當來世退失善法者,皆依此之六法而退失善法。諸比丘!於一切現[在世]退失 善法者,皆依此之六法而退失善法。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.2 Aparihāniyasutta 六不退法 (AN 6.22) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 2. Aparihāniyasuttaṃ 22. “Chayime, bhikkhave, aparihāniye dhamme desessāmi, taṃ suṇātha…pe… katame ca, bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, sovacassatā, kalyāṇamittatā – ime kho, bhikkhave, cha aparihāniyā dhammā. “Ye hi keci, bhikkhave, atītamaddhānaṃ na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyiṃsu kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, anāgatamaddhānaṃ na parihāyissanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyissanti kusalehi dhammehi. Yepi hi keci, bhikkhave, etarahi na parihāyanti kusalehi dhammehi, sabbete imeheva chahi dhammehi na parihāyanti kusalehi dhammehī”ti. Dutiyaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 二十二 六不退法 一 「諸比丘!我當說此等六不退法,且諦聽!…… 二 諸比丘!又,何者為六不退法耶? 即:不好事業、不好談說、不好睡眠、不好伴侶、善言者、善友。 諸比丘!此等六者,是順不退法。 三 諸比丘!於一切過去世不退失善法者,皆依此之六法而不退失善法。諸比丘! 於一切當來世不退失善法者,皆依此之六法而不退失善法。諸比丘!於一切現[在 世]不退失善法者,皆依此六法而不退失善法。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.3 Bhayasutta 怖是欲 (AN 6.23) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 3. Bhayasuttaṃ 23. “‘Bhayan’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘dukkhan’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘rogo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘gaṇḍo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘saṅgo’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ; ‘paṅko’ti, bhikkhave, kāmānametaṃ adhivacanaṃ. “Kasmā ca, bhikkhave, ‘bhayan’ti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi bhayā na parimuccati, samparāyikāpi bhayā na parimuccati, tasmā ‘bhayan’ti kāmānametaṃ adhivacanaṃ. Kasmā ca, bhikkhave, dukkhanti…pe… rogoti… gaṇḍoti… saṅgoti… paṅkoti kāmānametaṃ adhivacanaṃ? Kāmarāgarattāyaṃ, bhikkhave, chandarāgavinibaddho diṭṭhadhammikāpi paṅkā na parimuccati, samparāyikāpi paṅkā na parimuccati, tasmā ‘paṅko’ti kāmānametaṃ adhivacanan”ti. “Bhayaṃ dukkhaṃ rogo gaṇḍo, saṅgo paṅko ca ubhayaṃ; Ete kāmā pavuccanti, yattha satto puthujjano. “Upādāne bhayaṃ disvā, jātimaraṇasambhave; Anupādā vimuccanti, jātimaraṇasaṅkhaye. “Te khemappattā sukhino, diṭṭhadhammābhinibbutā; Sabbaverabhayātītā [sabbe verabhayātītā (syā.)], sabbadukkhaṃ upaccagun”ti. tatiyaṃ; ☸--------------------------------------------------------------------- 二十三 怖是欲 一 「諸比丘!怖是欲之增語。諸比丘!苦是欲之增語。諸比丘!病是欲之增語。 諸比丘!癰是欲之增語。諸比丘!著是欲之增語。諸比丘!泥是欲之增語。 二 諸比丘!又,何以故,怖是欲之增語耶? 諸比丘!樂彼慾貪者,纏縛於慾貪而不脫離現法之怖,亦不脫離當來之怖,故 怖者是欲之增語。 三 諸比丘!又,何以故,苦是……病是……癰是……著是……泥是欲之增語耶? 諸比丘!樂彼之慾貪者,纏縛於慾貪而不脫離現法之泥,亦不脫離當來之泥, 故泥者是欲之增語。」 怖苦病或癱 著泥等為二 此等名為欲 異生執此處 引起生與死 執著者見怖 生與死盡時 離執而解脫 彼等安穩樂 現世得涅槃 一切怖過去 出度一切苦 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.4 Himavantasutta 破雪山王 (AN 6.24) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 4. Himavantasuttaṃ 24. “Chahi, bhikkhave, dhammehi samannāgato bhikkhu himavantaṃ pabbatarājaṃ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāya! Katamehi chahi? Idha, bhikkhave, bhikkhu samādhissa samāpattikusalo hoti, samādhissa ṭhitikusalo hoti, samādhissa vuṭṭhānakusalo hoti, samādhissa kallitakusalo [kallatākusalo (syā. kaṃ. ka.) saṃ. ni. 3.665 passitabbaṃ] hoti, samādhissa gocarakusalo hoti, samādhissa abhinīhārakusalo hoti. Imehi kho, bhikkhave, chahi dhammehi samannāgato bhikkhu himavantaṃ pabbatarājaṃ padāleyya, ko pana vādo chavāya avijjāyā”ti! Catutthaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 二十四 破雪山王 一 「諸比丘!成就六法之比丘,能破壞雪山王,何況下劣之無明乎?以何為六耶? 二 諸比丘!世間有比丘,入於三摩地是巧、住於三摩地是巧、起自三摩地是巧、 安於三摩地是巧、於三摩地之境界是巧、引發於三摩地是巧。 諸比丘!成就此等六法之比丘,能破壞雪山王,何況下劣之無明乎?」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.5 Anussatiṭṭhānasutta 六隨念住 (AN 6.25) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 5. Anussatiṭṭhānasuttaṃ 25. “Chayimāni, bhikkhave, anussatiṭṭhānāni. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati – ‘itipi so bhagavā…pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni…pe… samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako sīlaṃ anussarati, nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – ‘lābhā vata me! Suladdhaṃ vata me…pe… yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ…pe… evamidhekacce sattā visujjhanti. “Puna caparaṃ, bhikkhave, ariyasāvako devatā anussarati – ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā tāvatiṃsā, santi devā yāmā, santi devā tusitā, santi devā nimmānaratino, santi devā paranimmitavasavattino, santi devā brahmakāyikā, santi devā tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena… sutena… cāgena… paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’” ti. “Yasmiṃ, bhikkhave, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, bhikkhave, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Idampi kho, bhikkhave, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visujjhanti. Imāni kho, bhikkhave, cha anussatiṭṭhānānī”ti. Pañcamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 二十五 六隨念住 一 「諸比丘!此等是六隨念住。以何為六耶? 二 諸比丘!世間有聖弟子,隨念如來而謂:彼世尊是……乃至……天人師、覺者、 世尊。諸比丘!聖弟子隨念如來時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴。 其時,彼心為質直,由結而出、解脫、生起。諸比丘!所謂結者,是五種欲之增語。 諸比丘!世間之一類有情,依此所緣而為如是清淨。 三 復次,諸比丘!有聖弟子,隨念法而謂:世尊之法是善說、……乃至……是智 者內證。諸比丘!聖弟子隨念法時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴。 其時,彼心為質直,由結而出、解脫、生起。諸比丘!所謂結者,是五種欲之增語。 諸比丘!世間一類有情,依此所緣而成為如是清淨。 四 復次,諸比丘!有聖弟子,隨念僧而謂:世尊之弟子僧是妙行者……乃至…… 是世間無上福田。諸比丘!聖弟子隨念僧時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏 縛於痴。其時,彼心為質直,由結而出、解脫、生起。諸比丘!所謂結者,是五種 欲之增語。諸比丘!世間一類有情,依此所緣而為如是清淨。 五 復次,諸比丘!有望弟子,隨念已成而謂:無缺、……乃至……能引定。諸比 丘!聖弟子隨念戒時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴。其時,彼心為 質直,由結而出、解脫、生起。諸比丘!所謂結者,是五種欲之增語。諸比丘!世 間一類有情,依此所緣而為如是清淨。 六 復次,諸比丘!有聖弟子,隨念己捨而謂:嗚呼!有利於我。嗚呼!有善利於 我。……乃至……容乞,樂分與施物。諸比丘!聖弟子隨念捨時,彼心不纏縛於貪、 不纏縛於瞋、不纏縛於痴。其時,彼心為質直,由結而出、解脫、生起。諸比丘! 所謂結者,是五種欲之增語。諸比丘!世間一類有情,依此所緣而為如是清淨。 七 復次,諸比丘!有聖弟子,隨念天而謂:有四大王天、三十三天、夜摩天、兜 率陀天、化樂天、他化自在天、梵眾天、有其上天,彼之諸天者成就信,歿於此處 而生彼處,我亦同有信;彼之諸天者成就戒、聞、捨、慧,歿於此處而生彼處,我 亦同有慧。諸比丘!聖弟子隨念己與彼等諸天之信、戒、聞、捨、慧時,彼心不纏 縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴。其時,彼心為質直,由結而出、解脫、生起。 諸比丘!所謂結者,是五種欲之增語。諸比丘!世間一類有情,依此所緣而為如是 清淨。 諸比丘!此等是六隨念住。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.6 Mahākaccānasutta 大迦旃延 (AN 6.26) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 6. Mahākaccānasuttaṃ 26. Tatra kho āyasmā mahākaccāno bhikkhū āmantesi – “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahākaccānassa paccassosuṃ. Āyasmā mahākaccāno etadavoca – “acchariyaṃ, āvuso; abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ cha anussatiṭṭhānāni. “Katamāni cha? Idhāvuso, ariyasāvako tathāgataṃ anussarati – ‘itipi so bhagavā …pe… satthā devamanussānaṃ buddho bhagavā’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako tathāgataṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. “Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako dhammaṃ anussarati – ‘svākkhāto bhagavatā dhammo…pe… paccattaṃ veditabbo viññūhī’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako dhammaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. “Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako saṅghaṃ anussarati – ‘suppaṭipanno bhagavato sāvakasaṅgho…pe… anuttaraṃ puññakkhettaṃ lokassā’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako saṅghaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. “Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako attano sīlāni anussarati akhaṇḍāni…pe… samādhisaṃvattanikāni. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano sīlaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. “Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati – ‘lābhā vata me, suladdhaṃ vata me…pe… yācayogo dānasaṃvibhāgarato’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano cāgaṃ anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. “Puna caparaṃ, āvuso, ariyasāvako devatā anussarati – ‘santi devā cātumahārājikā, santi devā…pe… tatuttari. Yathārūpāya saddhāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā saddhā saṃvijjati. Yathārūpena sīlena…pe… sutena… cāgena… paññāya samannāgatā tā devatā ito cutā tattha upapannā; mayhampi tathārūpā paññā saṃvijjatī’ti. Yasmiṃ, āvuso, samaye ariyasāvako attano ca tāsañca devatānaṃ saddhañca sīlañca sutañca cāgañca paññañca anussarati nevassa tasmiṃ samaye rāgapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na dosapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti, na mohapariyuṭṭhitaṃ cittaṃ hoti; ujugatamevassa tasmiṃ samaye cittaṃ hoti, nikkhantaṃ muttaṃ vuṭṭhitaṃ gedhamhā. ‘Gedho’ti kho, āvuso, pañcannetaṃ kāmaguṇānaṃ adhivacanaṃ. Sa kho so, āvuso, ariyasāvako sabbaso ākāsasamena cetasā viharati vipulena mahaggatena appamāṇena averena abyāpajjena. Idampi kho, āvuso, ārammaṇaṃ karitvā evamidhekacce sattā visuddhidhammā bhavanti. “Acchariyaṃ, āvuso; abbhutaṃ, āvuso! Yāvañcidaṃ tena bhagavatā jānatā passatā arahatā sammāsambuddhena sambādhe okāsādhigamo anubuddho sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ cha anussatiṭṭhānānī”ti. Chaṭṭhaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 二十六 大迦旃延 一 於其處,具壽摩訶迦旃延致問比丘眾:「諸比丘!」彼等比丘眾回答具壽摩訶迦 旃延:「賢者!」具壽摩訶迦旃延曰: 二 「諸賢!世尊、知者、見者、應供、正自覺者於[五欲]迫促中,覺得[隨念住 之]寬容處,以令有情清淨、令超越憂愁、令滅苦惱、令得智慧、令證涅槃,是希 有、是未曾有,所謂六隨念住是。以何為六耶? 三 諸賢!世間有聖弟子隨念如來而謂:彼世尊是……乃至……天人師、覺者、世 尊。諸賢!聖弟子隨念如來時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴。其時, 彼之心為質直,由結而出、解脫、生起。諸賢!所謂結者,是五種欲之增語。諸賢! 彼之聖弟子完全以廣大、無量、無怨、無害,等於虛空之心而住。諸賢!世間一類 有情,依此所緣而有如是淨性。 四 復次,諸賢!有聖弟子隨念法而謂:世尊之法是善說、……乃至……是智者內 證。諸賢!聖弟子隨念法時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴。其時, 彼心為質直,由結而出、解脫、生起。諸賢!所謂結者,是五種欲之增語。諸賢! 彼聖弟子,完全以廣大、無量、無怨、無害,等於虛空之心而住。諸賢!世間一類 有情,依此所緣而有如是淨性。 五 復次,諸賢!有聖弟子隨念僧而謂:世尊之弟子僧是妙行者、……乃至……是 世無上福田。諸賢!聖弟子隨念僧時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴。 其時,彼之心為質直,由結而出、解脫、生起。諸賢!所謂結者,是五種欲之增語。 諸賢!彼聖弟子,完全以廣大、無量、無怨、無害,等於虛空之心而住。諸賢!世 間一類有情,依此所緣而為如是淨性。 六 復次,諸賢!聖弟子隨念己戒而謂:無缺、……乃至……是能引定。諸賢!聖 弟子隨念戒時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴。其時,彼心為質直, 由結而出、解脫、生起。諸賢!所謂結者,是五種欲之增語。諸賢!彼聖弟子完全 以廣大、無量、無怨、無害,等於虛空之心而住。諸賢!世間一類有情,依此所緣 而有如是淨性。 七 復次,諸賢!聖弟子隨念己捨而謂:嗚呼!有利於我。嗚呼!有善利於我。…… 乃至……容乞,樂分與施物。諸賢!聖弟子隨念捨時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於 瞋、不纏縛於痴。其時,彼心為質直,由結而出、解脫、生起。諸賢!所謂結者, 是五種欲之增語。諸賢!彼聖弟子,完全以廣大、無量、無怨、無害,等於虛空之 心而住。諸賢!世間一類有情,依此所緣而有如是淨性。 八 復次,諸賢!聖弟子隨念天而謂:有四大王天、三十三天、……乃至……有其 上之天,彼諸天成就信,歿於此處而生彼處,我亦同有信;彼諸天成就戒……乃 至……成就聞、捨、慧,歿於此處而生彼處,我亦同有慧。諸賢!聖弟子隨念於己 及彼等諸天之信、戒、聞、捨、慧時,彼心不纏縛於貪、不纏縛於瞋、不纏縛於痴。 其時,彼心為質直,由結而出、解脫、生起。諸賢!所謂結者,是五種欲之增語。 諸賢!彼聖弟子完全以廣大、無量、無怨、無害,等於虛空之心而住。諸賢!世間 一類有情,依此所緣而有如是淨性。 諸賢!世尊、知者、見者、應供、等正覺者於[五欲之]迫促中,覺得[隨念住之]寬容處,以令有情清淨、令超越憂愁、令滅苦惱、令得智慧、令證涅槃,是 希有、是未曾有。所謂六隨念住。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.7 Paṭhamasamayasutta 謁見之一 (AN 6.27) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 7. Paṭhamasamayasuttaṃ 27. Atha kho aññataro bhikkhu yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so bhikkhu bhagavantaṃ etadavoca – “kati nu kho, bhante, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti? “Chayime, bhikkhu, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ”. “Katame cha? Idha, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, paṭhamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. “Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi byāpādaparetena, uppannassa ca byāpādassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, byāpādassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu byāpādassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, dutiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. “Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi thinamiddhaparetena, uppannassa ca thinamiddhassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, thinamiddhassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu thinamiddhassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, tatiyo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. “Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi uddhaccakukkuccaparetena, uppannassa ca uddhaccakukkuccassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu uddhaccakukkuccassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, catuttho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. “Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ, āvuso, vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharāmi vicikicchāparetena, uppannāya ca vicikicchāya nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, vicikicchāya pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu vicikicchāya pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, pañcamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. “Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti taṃ nimittaṃ nappajānāti tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me, āyasmā, āsavānaṃ khayāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṃ khayāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Ime kho, bhikkhu, cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. Sattamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 二十七 謁見之一 一 爾時,有一比丘,詣世尊之處。至已,問訊世尊,坐於一面。坐於一面之比丘 白世尊言:「大德!何時可謁見修意比丘耶?」 二 「比丘!謁見修意比丘之時,有此等六者。以何為六耶? 三 比丘!世間有比丘,心纏縛於慾貪,制於慾貪而住,又,已生之慾貪不如實知 出離之時,詣修意比丘已,對彼應如是語而謂:「賢者!我心纏縛於慾貪,制於欲 貪而住,又,已生之慾貪不如實知出離。具壽!願為我說斷慾貪之法。」修意比丘, 為彼說斷慾貪之法。比丘!此為第一謁見修意比丘之時。 四 復次,比丘!有比丘,心纏縛於瞋恚,制於瞋恚而住,又,已生之瞋恚不如實 知出離之時,詣修意比丘已,對彼應如是語而謂:「賢者!我心纏縛於瞋恚,制於 瞋恚而住,又,已生之瞋恚不如實知出離。具壽!願為我說斷瞋恚之法。」修意比 丘,為彼說斷瞋恚之法。比丘!此為第二謁見修意比丘之時。 五 復次,比丘!有比丘心纏縛於惛沉、睡眠,制於惛沉、睡眠而住,又,已生之 惛沉、睡眠不如實知出離之時,詣修意比丘已,對彼應如是語而謂:「賢者!我心 纏縛於惛沉、睡眠,制於惛沉、睡眠而住,又,已生之惛沉、睡眠不如實知出離。 具壽!願為我說斷惛沉、睡眠之法。」修意比丘,為彼說斷惛沉、睡眠之法。比丘! 此為第三謁見修意比丘之時。 六 復次,比丘!有比丘心纏縛於掉舉、惡作,制於掉舉、惡作而住,又,已生之 掉舉、惡作不如實知出離之時,詣修意比丘已,對彼應如是語而謂:「賢者!我心 纏縛於掉舉、惡作,制於掉舉、惡作而住,又,已生之掉舉、惡作不如實知出離。 具壽!願為我說斷掉舉、惡作之法。」修意之比丘,為彼說斷掉舉、惡作之法。比 丘!此為第四謁見修意比丘之時。 七 復次,比丘!有比丘心纏縛於疑,制於疑而住,又,已生之疑不如實知出離之 時,詣修意比丘已,對彼應如是語而謂:「賢者!我心纏縛於疑,制於疑而住,又, 已生之疑不如實知出離。具壽!願為我說斷疑之法。」修意比丘,為彼說斷疑之法。 比丘!此為第五謁見修意比丘之時。 八 復次,比丘!有比丘依相思惟其相,欲無間而諸漏已盡,不知不見此相之時, 詣修意比丘已,對彼應如是語而謂:「賢者!依相思惟其相,欲無間而盡諸漏,我 不知不見其相。具壽!願為我說盡諸漏之法。」修意比丘,為彼說盡諸漏之法。」 比丘!此為第六謁見修意比丘之時。 比丘!此等為第六謁見修意比丘之時。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.8 Dutiyasamayasutta 謁見之二 (AN 6.28) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 8. Dutiyasamayasuttaṃ 28. Ekaṃ samayaṃ sambahulā therā bhikkhū bārāṇasiyaṃ viharanti isipatane migadāye. Atha kho tesaṃ therānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ maṇḍalamāḷe sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – “ko nu kho, āvuso, samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti? Evaṃ vutte aññataro bhikkhu there bhikkhū etadavoca – “yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – “na kho, āvuso, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto pāde pakkhāletvā nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, cārittakilamathopissa tasmiṃ samaye appaṭippassaddho hoti, bhattakilamathopissa tasmiṃ samaye appaṭippassaddho hoti. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṃ nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – “na kho, āvuso, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito vihārapacchāyāyaṃ nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, yadevassa divā samādhinimittaṃ manasikataṃ hoti tadevassa tasmiṃ samaye samudācarati. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. Evaṃ vutte aññataro bhikkhu taṃ bhikkhuṃ etadavoca – “na kho, āvuso, so samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. Yasmiṃ, āvuso, samaye manobhāvanīyo bhikkhu rattiyā paccūsasamayaṃ paccuṭṭhāya nisinno hoti pallaṅkaṃ ābhujitvā ujuṃ kāyaṃ paṇidhāya parimukhaṃ satiṃ upaṭṭhapetvā, ojaṭṭhāyissa tasmiṃ samaye kāyo hoti phāsussa hoti buddhānaṃ sāsanaṃ manasi kātuṃ. Tasmā so asamayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun”ti. Evaṃ vutte āyasmā mahākaccāno there bhikkhū etadavoca – “sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘chayime, bhikkhu, samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ’”. “Katame cha? Idha, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharati kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāti, tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, kāmarāgapariyuṭṭhitena cetasā viharāmi kāmarāgaparetena, uppannassa ca kāmarāgassa nissaraṇaṃ yathābhūtaṃ nappajānāmi. Sādhu vata me āyasmā kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu kāmarāgassa pahānāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, paṭhamo samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. “Puna caparaṃ, bhikkhu, yasmiṃ samaye bhikkhu byāpādapariyuṭṭhitena cetasā viharati…pe… thinamiddhapariyuṭṭhitena cetasā viharati… uddhaccakukkuccapariyuṭṭhitena cetasā viharati… vicikicchāpariyuṭṭhitena cetasā viharati… yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti, taṃ nimittaṃ na jānāti na passati, tasmiṃ samaye manobhāvanīyo bhikkhu upasaṅkamitvā evamassa vacanīyo – ‘ahaṃ kho, āvuso, yaṃ nimittaṃ āgamma yaṃ nimittaṃ manasikaroto anantarā āsavānaṃ khayo hoti taṃ nimittaṃ na jānāmi na passāmi. Sādhu vata me āyasmā āsavānaṃ khayāya dhammaṃ desetū’ti. Tassa manobhāvanīyo bhikkhu āsavānaṃ khayāya dhammaṃ deseti. Ayaṃ, bhikkhu, chaṭṭho samayo manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamituṃ. “Sammukhā metaṃ, āvuso, bhagavato sutaṃ sammukhā paṭiggahitaṃ – ‘ime kho, bhikkhu, cha samayā manobhāvanīyassa bhikkhuno dassanāya upasaṅkamitun’”ti. Aṭṭhamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 二十八 謁見之二 一 一時,眾多之長老比丘眾,住波羅奈[國]仙人墮處之鹿苑。時,彼等長老比 丘眾自乞食食後而還,坐於食堂,於[彼等之]間集起議論而謂:「諸賢!何時可謁 見修意比丘耶?」 二 如是言時,有一長老比丘,告諸比丘曰:「諸賢!修意比丘,自乞食食後而還, 洗足已,結跏趺坐,端身直置,對面令念住已之時,是為可謁見修意比丘之時。 三 如是言時,有一比丘,語彼比丘曰:「賢者!此非為謁見修意比丘之時。賢者! 修意比丘自乞食食後而還,洗足已,結跏趺坐,端身直置,對面令念住之時,彼遊 行之疲勞未息,其時彼食事之惱熱未息,是故非為謁見修意比丘之時。賢者!修意 比丘,於晡時自宴坐而起,於房影之中,結跏趺坐,端身直置,對面令念住之時, 是為謁見修意比丘之時。 四 如是言時,有一比丘,語彼比丘曰:「賢者!是非為謁見修意比丘之時。賢者! 修意比丘,於晡時自宴坐而起,於房影之中,結跏趺坐,端身直置,對面令念住之 時,思惟於彼之日中,三摩地相乃現行於彼,是故非為謁見修意比丘之時。賢者! 修意比丘夜明之時,結跏趺坐,端身直置,對面令念住之時,是為謁見修意比丘之 時。」 五 如是言時,有一比丘,語彼比丘曰:「賢者!此非為謁見修意比丘之時。賢者! 修意比丘夜明之時,結跏趺坐,端身直置,對面令念住之時,彼之身者盈於精氣, 彼者思惟是諸佛教之安樂。是故非為謁見修意比丘之時。」 六 如是言時,具壽摩訶迦旃延長老告諸比丘曰:「我如是由世尊現聞、現受。 [謂]:「比丘!此為謁見修意比丘之六時。以何為六耶? 七 比丘!世間有比丘,心纏縛於慾貪,制於慾貪而住,又,已生之慾貪不如實知 出離之時,詣修意比丘已,對彼應如是語而謂:「賢者!我心纏縛於慾貪,制於欲 貪而住,又,已生之慾貪不如實知出離。具壽!願為我說斷慾貪之法。」修意比丘, 為彼說斷慾貪之法。」比丘!此為謁見修意比丘之第一時。 八 復次,比丘!有比丘,心為瞋恚所纏縛……心纏縛於惛沉、睡眠……心纏縛 於掉舉、惡作……心纏縛於疑……依相思惟其相,欲無間而盡諸漏,不知不見此相 之時,謂修意比丘已,對彼應如是語而謂:「賢者!依相思惟其相,欲無間而盡諸 漏,我乃不知不見其相。具壽!願為我說盡諸漏之法。」修意比丘,為彼說盡諸漏 之法。「比丘!此為謁見修意比丘之第六時。」 賢者!我如是自世尊現聞、現受。比丘!此等為謁見修意比丘之六時。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2561.8.18 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.9 Udāyīsutta 優陀夷六隨念住經 (AN 6.29) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ ☆ 六隨念住 ➾ ➊ 一至三禪──現法樂住,➋ 光明想──獲得智見,➌ 觀身不淨──斷愛染(貪染慾愛),➍ 墓園九相──斷我慢,➎ 第四禪──決擇多界,➏ 行、住、坐、臥四明覺(四念住)──正念正知。 9. Udāyīsuttaṃ 優陀夷六隨念住經 29. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi – 爾時,世尊問具壽優陀夷而言: “kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī”ti? 「優陀夷!隨念住有幾何耶?」 Evaṃ vutte āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. 如是問時,優陀夷默然。 Dutiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi – 世尊再次問優陀夷: “kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī”ti? 「優陀夷!隨念住有幾何耶?」 Dutiyampi kho āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. 具壽優陀夷乃再次默然。 Tatiyampi kho bhagavā āyasmantaṃ udāyiṃ āmantesi – 世尊三度復問優陀夷: “kati nu kho, udāyi, anussatiṭṭhānānī”ti? 「優陀夷!隨念住有幾何耶?」 Tatiyampi kho āyasmā udāyī tuṇhī ahosi. 具壽優陀夷即三度默然。 Atha kho āyasmā ānando āyasmantaṃ udāyiṃ etadavoca – 爾時,具壽阿難告具壽優陀夷而曰: “satthā taṃ, āvuso udāyi, āmantesī”ti. 「賢者優陀夷!大師告汝。」 “Suṇomahaṃ, āvuso ānanda, bhagavato. 「賢者阿難!我從大師聽聞。 Idha, bhante, bhikkhu anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati – seyyathidaṃ ekampi jātiṃ dvepi jātiyo…pe…. Iti sākāraṃ sauddesaṃ anekavihitaṃ pubbenivāsaṃ anussarati. 大德!世間有比丘,能隨念種種宿住,譬如:『一生、二生……。』如是,能隨念種種宿住與其相狀。 Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānan”ti. 大德!是隨念住。」 Atha kho bhagavā āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – 時,世尊告具壽阿難言: “aññāsiṃ kho ahaṃ, ānanda – ‘nevāyaṃ udāyī moghapuriso adhicittaṃ anuyutto viharatī’ti. 「阿難!我知此優陀夷痴人,不勤於增上心而住。 Kati nu kho, ānanda, anussatiṭṭhānānī”ti? 阿難!隨念住有幾何耶?」 “Pañca, bhante, anussatiṭṭhānāni. Katamāni pañca? 「大德!有五隨念住。以何為五耶? Idha, bhante, bhikkhu vivicceva kāmehi…pe… tatiyaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ➊ 大德!世間有比丘── ⑴ 離欲、離諸惡不善法,有尋有伺,由『離生喜、樂』成就初禪而住。 ⑵ 尋、伺、寂靜故,於內遍淨,心成一境,無尋、無伺,具足由『定而生喜、樂』之第二禪而住。 ⑶ 離喜故,捨而住,有念,正知而身受樂。具足聖者所宣說『捨念樂住』之第三禪而住。 Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ diṭṭhadhammasukhavihārāya saṃvattati. 大德!此之隨念住若如是修、如是多所作者,則能引【現法樂住】。 “Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu ālokasaññaṃ manasi karoti, divā saññaṃ adhiṭṭhāti, ➋ 復次,大德!有比丘,思惟光明想,住於晝想。 yathā divā tathā rattiṃ, yathā rattiṃ tathā divā; 晝如夜、夜如晝。 iti vivaṭena cetasā apariyonaddhena sappabhāsaṃ cittaṃ bhāveti. 如此,心開意解、捨離纏蓋,修習明淨、無量心光。 Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ ñāṇadassanappaṭilābhāya saṃvattati. 大德!此之隨念住,若如是修、如是多所作者,則能令【獲得智見】。 “Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu imameva kāyaṃ uddhaṃ pādatalā adho kesamatthakā tacapariyantaṃ pūraṃ nānappakārassa asucino paccavekkhati – ➌ 復次,大德!有比丘,此身自腳底而上,自髮頂而下,以皮為邊,觀察充滿種種之不淨。謂: ‘atthi imasmiṃ kāye kesā lomā nakhā dantā taco maṃsaṃ nhāru [nahāru (sī. pī.) dī. ni. 2.377; ma. ni. 1.110] aṭṭhi aṭṭhimiñjaṃ vakkaṃ hadayaṃ yakanaṃ kilomakaṃ pihakaṃ papphāsaṃ antaṃ antaguṇaṃ udariyaṃ karīsaṃ pittaṃ semhaṃ pubbo lohitaṃ sedo medo assu vasā kheḷo siṅghāṇikā lasikā muttan’ti. 此身中有:『髮、毛、爪、齒、皮、肉、筋、骨、髓、腎、心、肝、膜、脾、肺、腸、膈、胃、糞、(腦)、膽、痰、膿、血、汗、脂、淚、油、唾、涕、液、尿。』 Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ kāmarāgappahānāya saṃvattati. 大德!此之隨念住若如是修、如是多所作者,則能【斷愛染】。 “Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu seyyathāpi passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ [chaḍḍitaṃ (sī. syā. pī.)] ekāhamataṃ vā dvīhamataṃ vā tīhamataṃ vā uddhumātakaṃ vinīlakaṃ vipubbakajātaṃ. ➍ 復次,大德!有比丘,譬如,得觀墓園,被棄屍體──⑴ 或經一日、或經二日、或經三日,可見膨脹、變色、膿爛; So imameva kāyaṃ evaṃ [evanti idaṃ satipaṭṭhānasuttādīsu natthi] upasaṃharati – 彼乃如是比較己身,謂: ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’”ti [etaṃ anatītoti (sī.)]. 『我之身亦如是,如是所成,當不能避免如是之事。』 “Seyyathāpi vā pana [seyyathā vā pana (syā.)] passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ kākehi vā khajjamānaṃ kulalehi vā khajjamānaṃ gijjhehi vā khajjamānaṃ sunakhehi vā khajjamānaṃ siṅgālehi [sigālehi (sī.)] vā khajjamānaṃ vividhehi vā pāṇakajātehi khajjamānaṃ. ⑵ 譬如,得觀墓園,被棄屍體──或為鴉所啄、或為鷹所啄、或為鷲所啄、或為狗所咀、或為野干所食、或為種種之有情所咬; So imameva kāyaṃ evaṃ upasaṃharati – 彼乃如是比較己身,謂: ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’”ti. 『我之身亦如是,如是所成,當不能避免如是之事。』 “Seyyathāpi vā pana passeyya sarīraṃ sīvathikāya chaḍḍitaṃ 譬如,得觀墓園,被棄屍體── aṭṭhikasaṅkhalikaṃ samaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ…pe… ⑶ 有肉與血、為筋所繫之骨鎖, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ nimmaṃsalohitamakkhitaṃ nhārusambandhaṃ… ⑷ 無肉有血、為筋所繫之骨鎖, aṭṭhikasaṅkhalikaṃ apagatamaṃsalohitaṃ nhārusambandhaṃ. ⑸ 肉與血皆無、為筋所繫之骨鎖, Aṭṭhikāni apagatasambandhāni disāvidisāvikkhittāni [disāvidisāsu vikkhittāni (sī.)], ⑹ 得觀墓園,被棄屍體──骨節支解,四散各處: aññena hatthaṭṭhikaṃ aññena pādaṭṭhikaṃ aññena jaṅghaṭṭhikaṃ aññena ūruṭṭhikaṃ aññena kaṭiṭṭhikaṃ [kaṭaṭṭhikaṃ (sī.)] aññena [piṭṭhikaṇḍakaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ (sī. pī.), piṭṭhikaṇḍakaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ (syā. kaṃ.)] phāsukaṭṭhikaṃ 這是手骨,那是腳骨;這有脛骨,那有大腿骨;這有腰骨,那有肋骨; aññena piṭṭhikaṇṭakaṭṭhikaṃ aññena khandhaṭṭhikaṃ aññena gīvaṭṭhikaṃ aññena hanukaṭṭhikaṃ aññena dantakaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ [piṭṭhikaṇḍakaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ (sī. pī.), piṭṭhikaṇḍakaṭṭhikaṃ aññena sīsakaṭāhaṃ (syā. kaṃ.)], 這是脊椎骨,那是肩骨;又有頸骨、顎骨、牙齒及頭蓋骨; aṭṭhikāni setāni saṅkhavaṇṇappaṭibhāgāni [saṅkhavaṇṇūpanibhāni (sī. syā. pī.)] aṭṭhikāni puñjakitāni [puñjakatāni (pī.)] terovassikāni aṭṭhikāni pūtīni cuṇṇakajātāni. 又或,得觀墓園,被棄屍體──⑺ 剩如螺色白骨、⑻ 經年累月堆積(枯朽)、⑼ 骸骨腐蝕成粉; So imameva kāyaṃ evaṃ upasaṃharati – 彼乃如是比較己身,謂: ‘ayampi kho kāyo evaṃdhammo evaṃbhāvī evaṃanatīto’ti. 『我之身亦如是,如是所成,當不能避免如是之事。』 Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ asmimānasamugghātāya saṃvattati. 大德!此之隨念住若如是修、如是多所作者,則能【斷我慢】。 “Puna caparaṃ, bhante, bhikkhu sukhassa ca pahānā…pe… catutthaṃ jhānaṃ upasampajja viharati. ➎ 復次,大德!有比丘,於樂斷故,又斷苦故,滅先前之喜、憂故,具足不苦、不樂、『捨念遍淨』之第四禪而住。 Idaṃ, bhante, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ anekadhātupaṭivedhāya saṃvattati. 大德!此之隨念住若如是修、如是多所作者,則能【決擇種種界】。 Imāni kho, bhante, pañca anussatiṭṭhānānī”ti. 大德!此等為五隨念住。」 “Sādhu, sādhu, ānanda! Tena hi tvaṃ, ānanda, idampi chaṭṭhaṃ anussatiṭṭhānaṃ dhārehi. ➏ 「善哉,善哉!阿難!然則,汝阿難!亦持此第六之隨念住。 Idhānanda, bhikkhu satova abhikkamati satova paṭikkamati satova tiṭṭhati satova nisīdati satova seyyaṃ kappeti satova kammaṃ adhiṭṭhāti. 阿難!世間有比丘,從念住而行、念住而回、念住而立、念住而坐、念住而臥、念住而做事。 Idaṃ, ānanda, anussatiṭṭhānaṃ evaṃ bhāvitaṃ evaṃ bahulīkataṃ satisampajaññāya saṃvattatī”ti. 阿難!此之隨念住,若如是修、如是多所作者,則能引【正念正知】。」 Navamaṃ. 優陀夷六隨念住經 ~無上品‧第九經終 ~《增支部經典‧六集‧Udāyīsutta 優陀夷六隨念住經》(AN 6.29) ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.3 Anuttariyavagga 無上品 (AN 6.21-30)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.3.10 Anuttariyasutta 六無上 (AN 6.30) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 10. Anuttariyasuttaṃ 30. “Chayimāni, bhikkhave, anuttariyāni. Katamāni cha? Dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ, anussatānuttariyanti. “Katamañca, bhikkhave, dassanānuttariyaṃ? Idha, bhikkhave, ekacco hatthiratanampi dassanāya gacchati, assaratanampi dassanāya gacchati, maṇiratanampi dassanāya gacchati, uccāvacaṃ vā pana dassanāya gacchati, samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ dassanāya gacchati. Atthetaṃ, bhikkhave, dassanaṃ; netaṃ natthīti vadāmi. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, dassanaṃ hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā dassanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, dassanānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ [sokapariddavānaṃ (sī.)] samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya [atthagamāya (sī.)] ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā dassanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, dassanānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ. “Savanānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco bherisaddampi [bherisaddassapi (ka.) evaṃ vīṇāsaddampiiccādīsupi] savanāya gacchati, vīṇāsaddampi savanāya gacchati, gītasaddampi savanāya gacchati, uccāvacaṃ vā pana savanāya gacchati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa dhammassavanāya gacchati. Atthetaṃ, bhikkhave, savanaṃ; netaṃ natthīti vadāmi. Tañca kho etaṃ, bhikkhave, savanaṃ hīnaṃ gammaṃ pothujjanikaṃ anariyaṃ anatthasaṃhitaṃ, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammassavanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, savanānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgatassa vā tathāgatasāvakassa vā dhammassavanāya gacchati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, savanānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ. “Lābhānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puttalābhampi labhati, dāralābhampi labhati, dhanalābhampi labhati, uccāvacaṃ vā pana lābhaṃ labhati, samaṇe vā brāhmaṇe vā micchādiṭṭhike micchāpaṭipanne saddhaṃ paṭilabhati. Attheso, bhikkhave, lābho; neso natthīti vadāmi. So ca kho eso, bhikkhave, lābho hīno gammo pothujjaniko anariyo anatthasaṃhito, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṃ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, lābhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgate vā tathāgatasāvake vā saddhaṃ paṭilabhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, lābhānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ. “Sikkhānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco hatthismimpi sikkhati, assasmimpi sikkhati, rathasmimpi sikkhati, dhanusmimpi sikkhati, tharusmimpi sikkhati, uccāvacaṃ vā pana sikkhati, samaṇassa vā brāhmaṇassa vā micchādiṭṭhikassa micchāpaṭipannassa [micchāpaṭipattiṃ (ka.)] sikkhati. Atthesā, bhikkhave, sikkhā; nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, sikkhā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, sikkhānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgatappavedite dhammavinaye adhisīlampi sikkhati, adhicittampi sikkhati, adhipaññampi sikkhati, niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, sikkhānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ. “Pāricariyānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco khattiyampi paricarati, brāhmaṇampi paricarati, gahapatimpi paricarati, uccāvacaṃ vā pana paricarati, samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ paricarati. Atthesā, bhikkhave, pāricariyā; nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, pāricariyā hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya…pe… na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā paricarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, pāricariyānaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā paricarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, pāricariyānuttariyaṃ. Iti dassanānuttariyaṃ, savanānuttariyaṃ, lābhānuttariyaṃ, sikkhānuttariyaṃ, pāricariyānuttariyaṃ. “Anussatānuttariyañca kathaṃ hoti? Idha, bhikkhave, ekacco puttalābhampi anussarati, dāralābhampi anussarati, dhanalābhampi anussarati, uccāvacaṃ vā pana lābhaṃ anussarati, samaṇaṃ vā brāhmaṇaṃ vā micchādiṭṭhikaṃ micchāpaṭipannaṃ anussarati. Atthesā, bhikkhave, anussati; nesā natthīti vadāmi. Sā ca kho esā, bhikkhave, anussati hīnā gammā pothujjanikā anariyā anatthasaṃhitā, na nibbidāya na virāgāya na nirodhāya na upasamāya na abhiññāya na sambodhāya na nibbānāya saṃvattati. Yo ca kho, bhikkhave, tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno, etadānuttariyaṃ, bhikkhave, anussatīnaṃ sattānaṃ visuddhiyā sokaparidevānaṃ samatikkamāya dukkhadomanassānaṃ atthaṅgamāya ñāyassa adhigamāya nibbānassa sacchikiriyāya, yadidaṃ tathāgataṃ vā tathāgatasāvakaṃ vā anussarati niviṭṭhasaddho niviṭṭhapemo ekantagato abhippasanno. Idaṃ vuccati, bhikkhave, anussatānuttariyaṃ. Imāni kho, bhikkhave, cha anuttariyānī”ti. “Ye dassanānuttaraṃ laddhā [ye dassanavaraṃ laddhā (sī. pī.), dassanānuttariyaṃ laddhā (syā. kaṃ.)], savanañca anuttaraṃ; Lābhānuttariyaṃ laddhā, sikkhānuttariye ratā [anuttariyaṃ tathā (ka.)]. “Upaṭṭhitā pāricariyā, bhāvayanti anussatiṃ; Vivekappaṭisaṃyuttaṃ, khemaṃ amatagāminiṃ. “Appamāde pamuditā, nipakā sīlasaṃvutā; Te ve kālena paccenti [paccanti (syā. ka.)], yattha dukkhaṃ nirujjhatī”ti. dasamaṃ; Anuttariyavaggo [sāmakavaggo (ka.)] tatiyo. Tassuddānaṃ – Sāmako aparihāniyo, bhayaṃ himavānussati; Kaccāno dve ca samayā, udāyī anuttariyenāti. ☸--------------------------------------------------------------------- 三十 六無上 一 「諸比丘!此等是六無上。以何為六耶? 二 即:見無上、聞無上、利無上、學無上、行無上、念無上是。諸比丘!云何為 見無上耶? 三 諸比丘!世間有一類,往觀象寶、往觀馬寶、往觀珠寶,或復往觀大小事,或 往觀沙門、婆羅門具邪見、邪行者,諸比丘!此是見,此乃非正道,我不予說。 諸比丘!此見是下賤,是異生之事,非聖,不引利,不能引厭、離貪、滅、寂、慧、 覺、涅槃。諸比丘!然而,往觀如來或如來之弟子,種植信、種植愛,一向篤信者, 諸比丘!是諸見中之無上,能淨有情,能超憂悲,能滅苦愁,能證智,能令作證涅 槃。即往觀如來或如來之弟子,種植信、種植愛、一向篤信,諸比丘!此名為見無 上。以上為見無上。又,云何為聞無上耶? 四 諸比丘!世間有一類,往聽鼓聲、或往聽箜篌聲、或往聽歌聲,或往聽大小事, 或往聽沙門、婆羅門具邪見、邪行者之法,諸比丘!此是聞,此乃非正道,我不予 說。諸比丘!此聞是下賤,是異生之事,非聖,不引利,不能引厭、離貪、滅、寂、 慧、覺、涅槃。諸比丘!然而,往聽如來或如來弟子之法,種植信、種植愛,一向 篤信者,諸比丘!是諸聞中之無上,能淨有情,能超憂悲,能滅苦愁,能證智,能 令作證涅槃。即往聽如來或如來弟子之法,種植信、種植愛,一向篤信,諸比丘! 此名為聞無上。以上為見無上、聞無上。又,云何為利無上耶? 五 諸比丘!世間有一類,得子之利、得妻之利、得財之利,或復得大小之利,或 於沙門、婆羅門具邪見、邪行者中獲信。諸比丘!此是利,此乃非正道,我不予說。 諸比丘!此利是賤,是異生之事,非聖,不引利,不能引厭、離貪、滅、寂、慧、 覺、涅槃。諸比丘!然而,於如來或如來之弟子中獲信,種植信、種植愛,一向篤 信者,諸比丘!是諸利中之無上,能淨有情,能超憂悲,能滅苦愁,能證智,能令 作證涅槃。即於如來或如來之弟子中獲信,種植信、種植愛,一向篤信,諸比丘! 此名為利無上。以上為見無上、聞無上、利無上。又,云何為學無上耶? 六 諸比丘!世間有一類,或學[乘]象,或學[乘]馬,或學[乘]車,或學[彎] 弓,或學劍[法],或復學大小事,或學沙門、婆羅門之邪見、邪行者,諸比丘!此 是學,此乃非正道,我不予說。諸比丘!此學是下賤,是異生之事,非聖,不引利, 不能引厭、離貪、滅、寂、慧、覺、涅槃。諸比丘!然而,學如來所說之法律、增 上戒,學增上心,學增上慧,種植信、種植愛,一向篤信者,諸比丘!是諸學中之 無上,能淨有情,能超憂悲,能滅苦愁,能證智,能令作證涅槃。即學如來所說之 法律、增上戒,學增上心,學增上慧,種植信、種植愛,一向篤信,諸比丘!此名 為學無上。以上為見無上、聞無上、利無上、學無上。又,云何為行無上耶? 七 諸比丘!世間有一類,行[調]象行,行[事]婆羅門行,行[事]長者行, 或行上下[行],或行沙門、婆羅門之邪見、邪行者之行,諸比丘!此是行,此乃非 正道,我不予說。諸比丘!此行是下賤,是異生之事,非聖,不引利,不能引厭, ……乃至……涅槃。諸比丘!然而,行[事]於如來或如來弟子之行,種植信、種 植愛,一向篤信者,諸比丘!是諸行中之無上,能淨有情,能超憂悲,能滅苦愁, 能證智,能令作證涅槃。即行[事]於如來或如來弟子之行,種植信、種植愛,一 向篤信,諸比丘!此名為行無上。以上為見無上、聞無上、利無上、學無上、行無 上。又,云何為隨念無上耶? 八 諸比丘!世間有一類,隨念子之利、隨念妻之利、隨念財之利,或復隨念大小 之利,或隨念沙門或婆羅門之邪見、邪行者,諸比丘!此是隨念,此乃非正道,我 不予說。諸比丘!此隨念是下賤,是異生之事,非聖,不引利,不能引厭、離貪、 滅、寂、慧、覺、涅槃。諸比丘!然而,隨念如來或如來弟子,種植信、種植愛, 一向篤信者,諸比丘!是諸隨念中之無上,能淨有情,能超憂悲,能滅苦愁,能證 智,能令作證涅槃。即隨念如來或如來弟子,種植信、種植愛,一向篤信,諸比丘! 此名為隨念無上。諸比丘!此等為六無上。」 凡得最勝見 更得無上聞 又得利無上 欣樂學無上 現住於所行 適於作遠離 趣不死安穩 修習隨順念 歡喜不放逸 常委擁護戒 彼應時苦盡 於處正覺知 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.1 Sekhasutta 有學退失 (AN 6.31) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 4. Devatāvaggo 1. Sekhasuttaṃ 31. “Chayime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. Katame cha? Kammārāmatā, bhassārāmatā, niddārāmatā, saṅgaṇikārāmatā, indriyesu aguttadvāratā, bhojane amattaññutā – ime kho, bhikkhave, cha dhammā sekhassa bhikkhuno parihānāya saṃvattanti. “Chayime, bhikkhave, dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Na kammārāmatā, na bhassārāmatā, na niddārāmatā, na saṅgaṇikārāmatā, indriyesu guttadvāratā, bhojane mattaññutā – ime kho, bhikkhave, cha dhammā sekhassa bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī”ti. Paṭhamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 第四 天品 三十一 有學退失 一 「諸比丘!此等六法,能令有學之比丘退失。以何為六耶? 二 即:好事業、好談說、好睡眠、好伴侶、不守護根門、不知食量。 諸比丘!此等之六法,能令有學之比丘退失。 三 諸比丘!此等之六法,不能令有學之比丘退失。以何為六耶? 四 即:不好事業、不好談話、不好睡眠、不好伴侶、守護諸根門、知食量。 諸比丘!此等之六法,不能令有學之比丘退失。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.2 Paṭhamaaparihānasutta 六不退失之一 (AN 6.32) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 2. Paṭhamaaparihānasuttaṃ 32. Atha kho aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho sā devatā bhagavantaṃ etadavoca – “Chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā [paṭisandhāragāravatā (ka.)] – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī”ti. Idamavoca sā devatā. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho sā devatā “samanuñño me satthā”ti bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyi. Atha kho bhagavā tassā rattiyā accayena bhikkhū āmantesi – “imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca – ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, appamādagāravatā, paṭisanthāragāravatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī”ti. “Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo; Appamādagaru bhikkhu, paṭisanthāragāravo; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike”ti. dutiyaṃ; ☸--------------------------------------------------------------------- 三十二 六不退失之一 一 爾時,有隨一天[人],於中夜有絕妙之色遍照祇多林,詣世尊之處。至已,問 訊世尊,立於一面。立於一面之彼天白世尊言:「大德!此等六法,不能令比丘退失。 以何為六耶?即:恭敬[大]師、恭敬法、恭敬僧伽、恭敬學、恭敬不放逸、恭敬 承迎。大德!此等六法,不能令比丘退失。」彼天[人]作如是語,大師即予讚同。 時,彼之天乃言:「[大]師讚同於我。」問訊世尊,右遶而消失其處。 二 時,世尊其夜分過後,而告諸比丘:「諸比丘!昨夜有一天[人],於中夜有絕 妙之色遍照祇多林,詣我之處。至已,問訊於我,立於一面。諸比丘!立於一面之 彼天語我曰:「大德!此等六法,不能令比丘退失。以何為六耶?即:恭敬[大] 師、恭敬法、恭敬僧伽、恭敬學、恭敬不放逸、恭敬承迎。大德!此等六法,不能 令比丘退失。」諸比丘!彼天作如是語,如是語已,問訊於我,右遶而消失其處。」 [大]師恭敬法恭敬 或又僧伽極恭敬 承迎恭敬不放逸 是恭敬之比丘者 只顧一味為退失 唯有親近於涅槃 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.3 Dutiyaaparihānasutta 六不退失之二 (AN 6.33) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 3. Dutiyaaparihānasuttaṃ 33. “Imaṃ, bhikkhave, rattiṃ aññatarā devatā abhikkantāya rattiyā abhikkantavaṇṇā kevalakappaṃ jetavanaṃ obhāsetvā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ aṭṭhāsi. Ekamantaṃ ṭhitā kho, bhikkhave, sā devatā maṃ etadavoca – ‘chayime, bhante, dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattanti. Katame cha? Satthugāravatā, dhammagāravatā, saṅghagāravatā, sikkhāgāravatā, hirigāravatā, ottappagāravatā – ime kho, bhante, cha dhammā bhikkhuno aparihānāya saṃvattantī’ti. Idamavoca, bhikkhave, sā devatā. Idaṃ vatvā maṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā tatthevantaradhāyī”ti. “Satthugaru dhammagaru, saṅghe ca tibbagāravo; Hiriottappasampanno, sappatisso sagāravo; Abhabbo parihānāya, nibbānasseva santike”ti. tatiyaṃ; ☸--------------------------------------------------------------------- 三十三 六不退失之二 一 「諸比丘!昨夜有一天[人],於中夜有絕妙之色遍照祇多林,詣我之處。至已, 問訊於我,立於一面。諸比丘!立於一面之彼天人語我曰:「大德!此等六法,不 能令比丘退失。以何為六耶?即:恭敬[大]師、恭敬法、恭敬僧伽、恭敬學、恭 敬慚、恭敬愧。大德!此等六法,不能令比丘退失。」諸比丘!彼天人作如是語, 如是語已,問訊於我,右遶而消失其處。」 [大]師恭敬法恭敬 或又僧伽極恭敬 具足恭敬慚與愧 若具有羞之恭敬 應當具足不退失 唯有親近於涅槃 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2562.6.10 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.4 Mahāmoggallānasutta 大目犍連 (AN 6.34) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 4. Mahāmoggallānasuttaṃ 《大目犍連經》 ☆ 四不壞信( Aveccappasādena ) ➾ 字義叫做:是指對於佛、法、僧、戒,四種不可動搖的清淨信念和信心。 白話解釋:四不壞信是證得初果(清淨法眼)的四個〝充份必要條件〞! 證淨,是「洞見」的意思;四證淨,是洞見究竟涅槃,不可動搖的基礎。 因為證得初果的聖者不再退轉、必然到達涅槃的最終目標所以稱為不壞。 又或譯為:四證淨、四法鏡、不壞信、不壞淨、四不壞淨、四預流果支。 ① 佛不壞信 ☞ 皈依於佛陀,已經證得清淨法眼的不壞信心! ② 法不壞信 ☞ 皈依於佛法,已經證得清淨法眼的不壞信心! ③ 僧不壞信 ☞ 皈依於僧伽,已經證得清淨法眼的不壞信心! ④ 戒不壞信 ☞ 皈依於聖戒,已經具足適合聖者的清淨律儀! 戒不壞信,或譯為戒具足:符合聖戒的德行。 《長部經典‧波梨品‧第三十三經‧合誦經》說示(四預流分): ☆ 四預流分( Cattāri sotāpattiyaṅgāni ) ➾ 白話解釋:四預流分是成就「四不壞信」的四個〝必要條件〞! 預流,是進入涅槃大海的法流,也就是「證得初果」的意思; 四預流分,是證得初果的四個必須滿足、實踐的方向和條件。 又或譯為:四預流向分、四預流支。 ① 親近善士──成就「佛不壞信」; ② 聽聞正法──成就「法不壞信」; ③ 如理作意──成就「僧不壞信」; ④ 法隨法行──成就「戒不壞信」。 卍    卍    卍 第一章 ✫ 前言 34. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 某時,世尊住舍衛國祇樹給孤獨園。 Atha kho āyasmato mahāmoggallānassa rahogatassa paṭisallīnassa evaṃ cetaso parivitakko udapādi – 爾時,具壽大目犍連,來到偏僻之處禪思以後,不久於心中現起如此省思: 第一節 ❦ 記心示導 “katamesānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – 「何等之天神,有如此智慧耶?(謂:) ‘sotāpannā nāma [sotāpannāmhā (sī.), sotāpannāmha (syā. kaṃ. pī.)] avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』」 Tena kho pana samayena tisso nāma bhikkhu 然而,因為其時有名為『帝須』之比丘; adhunākālaṅkato aññataraṃ brahmalokaṃ upapanno hoti. 最近命終以後,已往生於某一梵天世界。 Tatrapi naṃ evaṃ jānanti – 其(世界)之彼(梵天),亦立刻知道: “tisso brahmā mahiddhiko mahānubhāvo”ti. 「帝須梵天有大神通力、大威德力!」 第二節 ❦ 帝須梵世 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno – 因此,具壽大目犍連── seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ [sammiñjitaṃ (sī. syā. kaṃ. pī.)] vā bāhaṃ pasāreyya pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evamevaṃ – 猶如!力士伸屈臂、或屈伸臂,正如是── jetavane antarahito tasmiṃ brahmaloke pāturahosi. 已消失於祇陀林,即刻現於彼梵天世界。 Addasā kho tisso brahmā 於是,帝須梵天很快看見── āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ dūratova āgacchantaṃ. 具壽大目犍連正從遠方到來! Disvāna āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ etadavoca – 見面後,對具壽大目犍連如此說: “ehi kho, mārisa moggallāna; 「真歡迎!尊者,目犍連! svāgataṃ [sāgataṃ (sī.)], mārisa moggallāna; 歡迎君來(善來)!尊者,目犍連! cirassaṃ kho, mārisa moggallāna; 好久(不見),尊者,目犍連! imaṃ pariyāyamakāsi, yadidaṃ idhāgamanāya. 君(良久)時節,才來此世界。 Nisīda, mārisa moggallāna, idamāsanaṃ paññattan”ti. 請坐!尊者,目犍連!此處已設席。」 Nisīdi kho āyasmā mahāmoggallāno paññatte āsane. 具壽大目犍連,即坐於所設席。 Tissopi kho brahmā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. 帝須梵天禮拜(彎腰行禮)具壽大目犍連之後,坐於旁邊。 卍    卍    卍 第二章 ✫ 天界聖者 Ekamantaṃ nisinnaṃ kho tissaṃ brahmānaṃ āyasmā mahāmoggallāno etadavoca – 然後,具壽大目犍連對坐於旁邊之帝須梵天如此說: “Katamesānaṃ kho, tissa, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – 「帝須!何等之天神,確實有如此智慧耶?(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』」 第一節 ❦ 四王天人 “Cātumahārājikānaṃ kho, mārisa moggallāna, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – (帝須答:)「尊者,目犍連!四大王天神,確實有如此智慧,(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』」 “Sabbesaññeva nu kho, tissa, cātumahārājikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – (目犍連問:)「然而,帝須!是否其他一切之四大王天神,有如此智慧耶?(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』」 一、 凡夫之智 “Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṃ cātumahārājikānaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – (帝須答:)「不然!尊者,目犍連!並非一切四大王天神,有如此智慧,(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』 Ye kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā 因為,尊者,目犍連!如果彼等四大王天神── buddhe aveccappasādena asamannāgatā ⑴ 不依佛陀,未曾證得清淨法眼之不壞信心! dhamme aveccappasādena asamannāgatā ⑵ 不依佛法,未曾證得清淨法眼之不壞信心! saṅghe aveccappasādena asamannāgatā ⑶ 不依僧伽,未曾證得清淨法眼之不壞信心! ariyakantehi sīlehi asamannāgatā ⑷ 不依聖戒,未曾具足適合聖者之清淨律儀! na tesaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – 彼等不存在如此智慧,(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』 二、 聖者之智 Ye ca kho te, mārisa moggallāna, cātumahārājikā devā 但是,尊者,目犍連!如果彼等四大王天神── buddhe aveccappasādena samannāgatā, ⑴ 依於佛陀,已證得清淨法眼之不壞信心! dhamme aveccappasādena samannāgatā, ⑵ 依於佛法,已證得清淨法眼之不壞信心! saṅghe aveccappasādena samannāgatā ⑶ 依於僧伽,已證得清淨法眼之不壞信心! ariyakantehi sīlehi samannāgatā, ⑷ 依於聖戒,已具足適合聖者之清淨律儀! tesaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – 彼等有如此智慧,(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』」 “Cātumahārājikānaññeva nu kho, tissa, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – (目犍連問:)「然而,帝須!是否並非單獨四大王天神,有如此智慧耶?(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』 第二節 ❦ 忉利天人 udāhu tāvatiṃsānampi devānaṃ…pe… 或者,是否忉利天神,亦有如此智慧耶?…… 第三節 ❦ 夜摩天人 yāmānampi devānaṃ… 是否夜摩天神,亦有如此智慧耶?…… 第四節 ❦ 兜率天人 tusitānampi devānaṃ… 是否兜率天神,亦有如此智慧耶?…… 第五節 ❦ 化樂天人 nimmānaratīnampi devānaṃ… 是否化樂天神,亦有如此智慧耶?…… 第六節 ❦ 他化天人 paranimmitavasavattīnampi devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – 是否他化自在天神,亦有如此智慧耶?(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』」 “Paranimmitavasavattīnampi kho, mārisa moggallāna, devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – (帝須答:)「尊者,目犍連!他化自在天神,確實亦有如此智慧,(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』」 “Sabbesaññeva nu kho, tissa, paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – (目犍連問:)「然而,帝須!是否其他一切之他化自在天神,有如此智慧耶?(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti? 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』」 一、 凡夫之智 “Na kho, mārisa moggallāna, sabbesaṃ paranimmitavasavattīnaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – (帝須答:)「不然!尊者,目犍連!並非一切他化自在天神,有如此智慧,(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』 Ye kho te, mārisa moggallāna, paranimmitavasavattī devā 因為,尊者,目犍連!如果彼等他化自在天神── buddhe aveccappasādena asamannāgatā, ⑴ 不依佛陀,未曾證得清淨法眼之不壞信心! dhamme aveccappasādena asamannāgatā, ⑵ 不依佛法,未曾證得清淨法眼之不壞信心! saṅghe aveccappasādena asamannāgatā, ⑶ 不依僧伽,未曾證得清淨法眼之不壞信心! ariyakantehi sīlehi asamannāgatā, ⑷ 不依聖戒,未曾具足適合聖者之清淨律儀! na tesaṃ devānaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – 彼等不存在如此智慧,(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’ti. 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』 二、 聖者之智 Ye ca kho te, mārisa moggallāna, paranimmitavasavattī devā 但是,尊者,目犍連!如果彼等他化自在天神── buddhe aveccappasādena samannāgatā, ⑴ 依於佛陀,已證得清淨法眼之不壞信心! dhamme aveccappasādena samannāgatā, ⑵ 依於佛法,已證得清淨法眼之不壞信心! saṅghe aveccappasādena samannāgatā, ⑶ 依於僧伽,已證得清淨法眼之不壞信心! ariyakantehi sīlehi samannāgatā ⑷ 依於聖戒,已具足適合聖者之清淨律儀! tesaṃ evaṃ ñāṇaṃ hoti – 彼等有如此智慧,(謂:) ‘sotāpannā nāma avinipātadhammā niyatā sambodhiparāyaṇā’”ti. 『我等稱為:預流之初果聖者,(已成就)不墮惡道之聖教,已確信(到達)正覺彼岸之最終目標!』」 卍    卍    卍 第三章 ✫ 結語 Atha kho āyasmā mahāmoggallāno tissassa brahmuno bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā – 其時,具壽大目犍連,對於帝須梵天之所說,歡喜感激已── “seyyathāpi nāma balavā puriso samiñjitaṃ vā bāhaṃ pasāreyya, pasāritaṃ vā bāhaṃ samiñjeyya, evamevaṃ – 猶如!力士伸屈臂、或屈伸臂,正如是── ‘brahmaloke antarahito jetavane pāturahosī’”ti. 已消失於梵天世界,即刻出現於祇陀林。 Catutthaṃ. 大目犍連經 ~天品‧第四經終 ~《增支部經典‧六集‧初五十經篇‧天品‧Mahāmoggallānasutta 大目犍連經》(AN 6.34) ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.5 Vijjābhāgiyasutta 明分六法 (AN 6.35) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 5. Vijjābhāgiyasuttaṃ 35. “Chayime, bhikkhave, dhammā vijjābhāgiyā. Katame cha? Aniccasaññā, anicce dukkhasaññā, dukkhe anattasaññā, pahānasaññā, virāgasaññā, nirodhasaññā – ime kho, bhikkhave, cha dhammā vijjābhāgiyā”ti. Pañcamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 三十五 明分六法 一 「諸比丘!此等六者,是順明分之法。以何為六耶? 二 即:無常想、無常苦想、苦無我想、斷想、離貪想、滅想。 諸比丘!此等六者,是順明分之法。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.6 Vivādamūlasutta 六諍根 (AN 6.36) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 6. Vivādamūlasuttaṃ 36. [dī. ni. 3.325; ma. ni. 3.44; cūḷava. 216] “Chayimāni, bhikkhave, vivādamūlāni. Katamāni cha? Idha, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu kodhano hoti upanāhī so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme agāravo viharati appatisso, saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī so saṅghe vivādaṃ janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha, tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. “Puna caparaṃ, bhikkhave, bhikkhu makkhī hoti paḷāsī…pe… issukī hoti maccharī… saṭho hoti māyāvī… pāpiccho hoti micchādiṭṭhi… sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī. Yo so, bhikkhave, bhikkhu sandiṭṭhiparāmāsī hoti ādhānaggāhī duppaṭinissaggī, so sattharipi agāravo viharati appatisso, dhammepi agāravo viharati appatisso, saṅghepi agāravo viharati appatisso, sikkhāyapi na paripūrakārī hoti. Yo so, bhikkhave, bhikkhu satthari agāravo viharati appatisso, dhamme…pe… saṅghe agāravo viharati appatisso, sikkhāya na paripūrakārī, so saṅghe vivādaṃ janeti, yo hoti vivādo bahujanāhitāya bahujanāsukhāya bahuno janassa anatthāya ahitāya dukkhāya devamanussānaṃ. Evarūpaṃ ce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā samanupasseyyātha. Tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa pahānāya vāyameyyātha. Evarūpaṃ ce tumhe, bhikkhave, vivādamūlaṃ ajjhattaṃ vā bahiddhā vā na samanupasseyyātha. Tatra tumhe, bhikkhave, tasseva pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavāya paṭipajjeyyātha. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa pahānaṃ hoti. Evametassa pāpakassa vivādamūlassa āyatiṃ anavassavo hoti. Imāni kho, bhikkhave, cha vivādamūlānī”ti. Chaṭṭhaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 三十六 六諍根 一 「諸比丘!此等六者,是諍根。以何為六耶? 二 諸比丘!世間有比丘,有忿、有恨。諸比丘!有忿、有恨之比丘皆不恭敬,不 尊崇[大]師而住;皆不恭敬,不尊崇法而住;皆不恭敬,不尊崇僧伽而住;皆不 圓滿於學。諸比丘!一切比丘而不恭敬,不尊崇[大]師而住;不恭敬,不尊崇法 而住;不恭敬,不尊崇僧伽而住;不圓滿於學者,於僧伽中生諍。其諍者為多人之 無益、多人之無樂、多人之無利、人天之無益,為苦之故。諸比丘!汝等於內或外, 若見如是之諍根,諸比丘!汝等其時,為斷其惡之諍根而精勤!諸比丘!汝等於內 或外,若不見如是之諍根,諸比丘!汝等其時,當來為不起其惡諍根而應勤行,如 是而斷此惡諍根,如是當來此惡諍根不起。 三 復次,諸比丘!有比丘,有覆、有惱,……有嫉、有慳,……有諂、有誑,…… 有惡欲、有邪見,……取著自見、起堅固執、棄捨難。諸比丘!一切比丘起著自見、 起堅固執、棄捨難者皆不恭敬,不尊崇[大]師而住;皆不恭敬,不尊崇法而住; 皆不恭敬,不尊崇僧伽而住;不圓滿於學。諸比丘!一切比丘不恭敬,不尊崇[大] 師而住;[不恭敬]……法……乃至……不恭敬,不尊崇僧伽而住;不圓滿於學者, 於僧伽中生諍。其諍者為多人之無益、多人之無樂、多人之無利、人天之無益,為 苦之故。諸比丘!汝等於內或外,若見如是之諍根,諸比丘!汝等其時,為斷其惡 諍根而精勤!諸比丘!汝等於內或外,若不見如是之諍根,諸比丘!汝等其時,當 來為不起其惡諍根而應勤行,如是而斷此惡諍根,如是當來此惡諍根不起。」 諸比丘!此等為六諍根。 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2562.3.1 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.7 Chaḷaṅgadānasutta 六支施物 (AN 6.37) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 7. Chaḷaṅgadānasuttaṃ 《六支施物經》 ☆ 符合清淨供養的六個條件 ➾ ① 佈施的人:在佈施之前,善意快樂; ② 佈施的人:在佈施之時,讓心清淨; ③ 佈施的人:在佈施之後,心滿意足; ④ 受施的人:是離貪聖者(指阿羅漢果)或預流向、一來向、不還向、阿羅漢向; ⑤ 受施的人:是離瞋聖者(指含不還果以上)或預流向、一來向、不還向; ⑥ 受施的人:是離痴聖者(指阿羅漢果)或預流向、一來向、不還向、阿羅漢向。 ☆ 三種福田 ➾ ① 恩田(孝順父母); ② 敬田(供養三寶); ③ 悲田(佈施貧苦)。 37. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. 〔一、前言 ➥〕 某時,世尊住舍衛城,祇樹給孤獨園。 Tena kho pana samayena veḷukaṇḍakī [veḷukaṇḍakiyā (a. ni. 7.53; 2.134; saṃ. ni. 2.173)] nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti. 爾時,烈香種樹村之難陀母優婆夷,向舍利弗、目犍連等為上首之比丘僧團,令作已符合六種條件之(清淨)供養。 Addasā kho bhagavā dibbena cakkhunā visuddhena atikkantamānusakena veḷukaṇḍakiṃ nandamātaraṃ upāsikaṃ sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpentiṃ. 世尊確實依已超人類之清淨天眼,觀察到:烈香種樹村之難陀母優婆夷,正向舍利弗、目犍連等為上首之比丘僧團,令作已符合六種條件之(清淨)供養。 Disvā bhikkhū āmantesi – 見已,而告諸比丘曰: “esā, bhikkhave, veḷukaṇḍakī nandamātā upāsikā sāriputtamoggallānappamukhe bhikkhusaṅghe chaḷaṅgasamannāgataṃ dakkhiṇaṃ patiṭṭhāpeti”. 〔二、清淨供養 ➥〕 「諸比丘!彼烈香種樹村之難陀母優婆夷,向舍利弗、目犍連等為上首之比丘僧團,令作已符合六種條件之(清淨)供養。 “Kathañca, bhikkhave, chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā hoti? 又,諸比丘!云何為已符合六種條件之(清淨)供養耶? Idha, bhikkhave, dāyakassa tīṇaṅgāni honti, paṭiggāhakānaṃ tīṇaṅgāni. 於此處,諸比丘!現有佈施者之三條件;受施者之三條件。 Katamāni dāyakassa tīṇaṅgāni? ﹙➊ 施者三緣 ☙﹚ 何等為佈施者之三條件耶? Idha, bhikkhave, dāyako 諸比丘!世間有佈施者── pubbeva dānā sumano hoti, ⑴ 佈施之前,善意快樂; dadaṃ cittaṃ pasādeti, ⑵ 當佈施之時,令心清淨、具足淨信; datvā attamano hoti. ⑶ 佈施之後,心滿意足。 Imāni dāyakassa tīṇaṅgāni. 此等為佈施者之三條件。 “Katamāni paṭiggāhakānaṃ tīṇaṅgāni? ﹙➋ 受者三緣 ☙﹚ 何等為受施者之三條件耶? Idha, bhikkhave, paṭiggāhakā 於此處,諸比丘!受施者── vītarāgā vā honti rāgavinayāya vā paṭipannā, ⑴ 或已離貪,或已向調伏貪之智慧道跡而勤行; vītadosā vā honti dosavinayāya vā paṭipannā, ⑵ 或已離瞋,或已向調伏瞋之智慧道跡而勤行; vītamohā vā honti mohavinayāya vā paṭipannā. ⑶ 或已離痴,或已向調伏痴之智慧道跡而勤行。 Imāni paṭiggāhakānaṃ tīṇaṅgāni. 此等為受施者之三條件。 Iti dāyakassa tīṇaṅgāni, paṭiggāhakānaṃ tīṇaṅgāni. 如此為佈施者之三條件、受施者之三條件。 Evaṃ kho, bhikkhave, chaḷaṅgasamannāgatā dakkhiṇā hoti. 諸比丘!如此為符合六種條件之(清淨)供養。 “Evaṃ chaḷaṅgasamannāgatāya, bhikkhave, dakkhiṇāya na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ﹙➌ 供養功德 ☙﹚ 諸比丘!已符合如此六種條件之(清淨)供養,能帶來多少福德?不容易計算── ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko 『唯此潤澤福德之果實、潤澤善行之果實、增長幸福,投生天界之原因; sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī’ti. 能帶來安樂之異熟、導致生天、心滿意足、利益幸福!』 Atha kho asaṅkhyeyyo [asaṅkheyyo (sī. syā. kaṃ. pī.)] appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati. 然而,(果報)實在不易測知、無法計算,唯有講述此等廣大聚集之福德,所定義之(大)數而已! “Seyyathāpi, bhikkhave, mahāsamudde na sukaraṃ udakassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ﹙➍ 功德海喻 ☙﹚ 正如,諸比丘!於大海中,能擁有多少海水之容量?不容易計算── ‘ettakāni udakāḷhakānīti vā 『或已持來多少升(海)水; ettakāni udakāḷhakasatānīti vā 或已持來多少百升(海)水; ettakāni udakāḷhakasahassānīti vā 或已持來多少千升(海)水; ettakāni udakāḷhakasatasahassānī’ti vā. 或已持來多少百千升(海)水。』 Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāudakakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchati. 然而,(大海)實在不易測知、無法計算,唯有講述此等廣大聚集之(海)水,所定義之(大)數而已! Evamevaṃ kho, bhikkhave, evaṃ chaḷaṅgasamannāgatāya dakkhiṇāya na sukaraṃ puññassa pamāṇaṃ gahetuṃ – ﹙➎ 無量功德 ☙﹚ 正像這樣,諸比丘!已符合如此六種條件之(清淨)供養,能帶來多少福德?實在不容易計算── ‘ettako puññābhisando kusalābhisando sukhassāhāro sovaggiko 『唯此潤澤福德之果實、潤澤善行之果實、增長幸福,投生天界之原因; sukhavipāko saggasaṃvattaniko iṭṭhāya kantāya manāpāya hitāya sukhāya saṃvattatī’ti. 能帶來安樂之異熟、導致生天、心滿意足、利益幸福!』 Atha kho asaṅkhyeyyo appameyyo mahāpuññakkhandhotveva saṅkhaṃ gacchatī”ti. 然而,(果報)實在不易測知、無法計算,唯有講述此等廣大聚集之福德,所定義之(大)數而已!」 [pe. va. 305 petavatthumhipi] “Pubbeva dānā sumano, 〔三、總結 ➥〕 (世尊偈語:) ﹙➊ 施主淨信 ☙﹚ 「佈施先善意(在佈施之前善意快樂); dadaṃ cittaṃ pasādaye; 施時心淨信(在佈施之時讓心清淨); Datvā attamano hoti, 施已心滿足(在佈施之後心滿意足); esā yaññassa [puññassa (ka.)] sampadā. 施主施圓足(施主之功德圓滿具足)。 “Vītarāgā [vītarāgo (syā. kaṃ. ka.) evaṃ anantarapadattayepi] vītadosā, ﹙➋ 聖僧淨行 ☙﹚ 離貪與離瞋(不但遠離貪欲和瞋恚), vītamohā anāsavā; 離痴而無漏(又已遠離愚痴與漏流); Khettaṃ yaññassa sampannaṃ, 佈施福田地(賢聖僧已成圓滿福田), saññatā brahmacārayo [brahmacārino (syā. kaṃ.)]. 淨行已認出(真修行者已辨認出來)! “Sayaṃ ācamayitvāna, ﹙➌ 自利利他 ☙﹚ 獨自洗淨已(施主靠自己洗滌乾淨), datvā sakehi pāṇibhi; 親手作佈施(以自己雙手親自佈施); Attano parato ceso, 自利與利他(因此自利又幫助他人), yañño hoti mahapphalo. 供養成大果(這樣供養成就大福果)。 [a. ni. 4.40] “Evaṃ yajitvā medhāvī, ﹙➍ 功果圓滿 ☙﹚ 明智供養已(智慧人這樣供養以後), saddho muttena cetasā; 淨信心解脫(因為心解脫而有淨信); Abyāpajjaṃ sukhaṃ lokaṃ, 無瞋世安樂(現世安樂已遠離惱害), paṇḍito upapajjatī”ti. 再生為賢智(來生他將再生為聖賢)。」 sattamaṃ; 六支施物經 ~天品‧第七經終 ~《增支部經典‧六集‧初五十經篇‧天品‧Chaḷaṅgadānasutta 六支施物經》(AN 6.37) ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.8 Attakārīsutta 自作他作 (AN 6.38) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 8. Attakārīsuttaṃ 38. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – “ahañhi, bho gotama, evaṃvādī evaṃdiṭṭhi – ‘natthi attakāro, natthi parakāro’”ti. “Māhaṃ, brāhmaṇa, evaṃvādiṃ evaṃdiṭṭhiṃ addasaṃ vā assosiṃ vā. Kathañhi nāma sayaṃ abhikkamanto, sayaṃ paṭikkamanto evaṃ vakkhati – ‘natthi attakāro, natthi parakāro’”ti! “Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, atthi ārabbhadhātū”ti? “Evaṃ, bho”. “Ārabbhadhātuyā sati ārabbhavanto sattā paññāyantī”ti? “Evaṃ, bho”. “Yaṃ kho, brāhmaṇa, ārabbhadhātuyā sati ārabbhavanto sattā paññāyanti, ayaṃ sattānaṃ attakāro ayaṃ parakāro”. “Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, atthi nikkamadhātu…pe… atthi parakkamadhātu… atthi thāmadhātu… atthi ṭhitidhātu… atthi upakkamadhātū”ti? “Evaṃ, bho”. “Upakkamadhātuyā sati upakkamavanto sattā paññāyantī”ti? “Evaṃ, bho”. “Yaṃ kho, brāhmaṇa, upakkamadhātuyā sati upakkamavanto sattā paññāyanti, ayaṃ sattānaṃ attakāro ayaṃ parakāro”. “Māhaṃ, brāhmaṇa [taṃ kiṃ maññasi brāhmaṇa māhaṃ (ka.)], evaṃvādiṃ evaṃdiṭṭhiṃ addasaṃ vā assosiṃ vā. Kathañhi nāma sayaṃ abhikkamanto sayaṃ paṭikkamanto evaṃ vakkhati – ‘natthi attakāro natthi parakāro’”ti. “Abhikkantaṃ, bho gotama…pe… ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti! Aṭṭhamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 三十八 自作他作 一 爾時,有一婆羅門,詣世尊之處。至已,與世尊互相交談慶慰、歡喜感銘之語 已,坐於一面。坐於一面之彼婆羅門白世尊言: 二 「尊瞿曇!我如是說,如是見,謂:無自作,無他作。」「婆羅門!我未曾見、未 曾聞如是說者、有自往、自還,云何而如是言,謂無自作,無他作?婆羅門!汝云 何謂此,有發起界耶?」「尊者!然。」「有發起界時有發起之有情,有所施設耶?」「尊 者!然。」「婆羅門!有發起界時,有發起之有情、施設,此乃有情之自作、他作。 婆羅門!汝云何謂此,有出界耶?……乃至……有勇進界耶?……有勢界耶?…… 有持界耶?……有逼切界耶?」「尊者!然。」「有逼切界時,有逼切之有情,有所 施設耶?」「尊者!然。」「婆羅門!有逼切界時,有逼切之有情、施設,此乃是有情 之自作、他作。婆羅門!我未曾見、未見聞如是說者、如是見者。有自往、自還, 云何而如是言,謂無自作,無他作?」 「尊瞿曇!奇哉!……乃至……從今日以後終生歸依。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2562.1.23 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.9 Nidānasutta 集業三緣 (AN 6.39) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 9. Nidānasuttaṃ 集業三緣經 ☆ 惡行三緣 ➾ ① 貪業緣貪; ② 瞋業緣瞋; ③ 痴業緣痴。 ☆ 善行三緣 ➾ ① 戒緣無貪; ② 定緣無瞋; ③ 慧緣無痴。 39. “Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. 〔一、惡行三緣 ➥〕 「諸比丘!有此集起造(惡)業之三因緣。 Katamāni tīṇi? 以何為三(惡因緣)耶?即: Lobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, ➊ 由於貪欲而集起造(惡)業之因緣; doso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, ➋ 由於瞋恚而集起造(惡)業之因緣; moho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. ➌ 由於愚痴而集起造(惡)業之因緣。 Na, bhikkhave, lobhā alobho samudeti; atha kho, bhikkhave, lobhā lobhova samudeti. 〔二、惡緣惡果 ➥〕 ﹙➊ 貪業緣貪 ☙﹚ 諸比丘!貪欲不會出現無貪欲;然而,諸比丘!貪欲只會出現貪欲。 Na, bhikkhave, dosā adoso samudeti; atha kho, bhikkhave, dosā dosova samudeti. ﹙➋ 瞋業緣瞋 ☙﹚ 諸比丘!瞋恚不會出現無瞋恚;然而,諸比丘!瞋恚只會出現瞋恚。 Na, bhikkhave, mohā amoho samudeti; atha kho, bhikkhave, mohā mohova samudeti. ﹙➌ 痴業緣痴 ☙﹚ 諸比丘!愚痴不會出現無愚痴;然而,諸比丘!愚痴只會出現愚痴。 Na, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena 諸比丘!由貪欲所生起之業行、由瞋恚所生起之業行、由愚痴所生起之業行,不會── devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. 出現在天道、人道,以及其他若干快樂之境界。 Atha kho, bhikkhave, lobhajena kammena dosajena kammena mohajena kammena 然而,諸比丘!由貪欲所生起之業行、由瞋恚所生起之業行、由愚痴所生起之業行,的確會── nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. 被發現在地獄道、畜生道、餓鬼道,以及其他若干痛苦不堪之境界。 Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāya. 諸比丘!此等是集起造(惡)業之三因緣。 “Tīṇimāni, bhikkhave, nidānāni kammānaṃ samudayāya. 〔三、善行三緣 ➥〕 諸比丘!有此集起造(善)業之三因緣。 Katamāni tīṇi? 以何為三(善因緣)耶?即: Alobho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, ➊ 由於無貪欲而集起造(善)業之因緣; adoso nidānaṃ kammānaṃ samudayāya, ➋ 由於無瞋恚而集起造(善)業之因緣; amoho nidānaṃ kammānaṃ samudayāya. ➌ 由於無愚痴而集起造(善)業之因緣; Na, bhikkhave, alobhā lobho samudeti; atha kho, bhikkhave, alobhā alobhova samudeti. 〔四、善緣善果 ➥〕 ﹙➊ 戒緣無貪 ☙﹚ 諸比丘!無貪欲不會出現貪欲;然而,諸比丘!無貪欲只會出現無貪欲。 Na, bhikkhave, adosā doso samudeti; atha kho, bhikkhave, adosā adosova samudeti. ﹙➋ 定緣無瞋 ☙﹚ 諸比丘!無瞋恚不會出現瞋恚;然而,諸比丘!無瞋恚只會出現無瞋恚。 Na, bhikkhave, amohā moho samudeti; atha kho, bhikkhave, amohā amohova samudeti. ﹙➌ 慧緣無痴 ☙﹚ 諸比丘!無愚痴不會出現愚痴;然而,諸比丘!無愚痴只會出現無愚痴。 Na, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena 諸比丘!由無貪欲所生起之業行、由無瞋恚所生起之業行、由無愚痴所生起之業行,不會── nirayo paññāyati tiracchānayoni paññāyati pettivisayo paññāyati, yā vā panaññāpi kāci duggatiyo. 被發現在地獄道、畜生道、餓鬼道,以及其他若干痛苦不堪之境界。 Atha kho, bhikkhave, alobhajena kammena adosajena kammena amohajena kammena 然而,諸比丘!由無貪欲所生起之業行、由無瞋恚所生起之業行、由無愚痴所生起之業行,的確會── devā paññāyanti, manussā paññāyanti, yā vā panaññāpi kāci sugatiyo. 出現在天道、人道,以及其他若干快樂之境界。 Imāni kho, bhikkhave, tīṇi nidānāni kammānaṃ samudayāyā”ti. 諸比丘!此等是集起造(善)業之三因緣。」 Navamaṃ. 集業三緣經 ~天品‧第九經終 ~《增支部經典‧六集‧初五十經篇‧天品‧Nidānasutta 集業三緣經》(AN 6.39) ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.10 Kimilasutta 具壽金毘羅 (AN 6.40) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 10. Kimilasuttaṃ 40. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kimilāyaṃ viharati niculavane. Atha kho āyasmā kimilo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā kimilo bhagavantaṃ etadavoca – “ko nu kho, bhante, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hotī”ti? “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari agāravā viharanti appatissā, dhamme agāravā viharanti appatissā, saṅghe agāravā viharanti appatissā, sikkhāya agāravā viharanti appatissā, appamāde agāravā viharanti appatissā, paṭisanthāre [paṭisandhāre (ka.) a. ni. 5.201; 7.59] agāravā viharanti appatissā. Ayaṃ kho, kimila, hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo na ciraṭṭhitiko hoti”. “Ko pana, bhante, hetu ko paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti? “Idha, kimila, tathāgate parinibbute bhikkhū bhikkhuniyo upāsakā upāsikāyo satthari sagāravā viharanti sappatissā, dhamme sagāravā viharanti sappatissā, saṅghe sagāravā viharanti sappatissā, sikkhāya sagāravā viharanti sappatissā, appamāde sagāravā viharanti sappatissā, paṭisanthāre sagāravā viharanti sappatissā. Ayaṃ kho, kimila, hetu ayaṃ paccayo yena tathāgate parinibbute saddhammo ciraṭṭhitiko hotī”ti. Dasamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 四十 具壽金毘羅 一 如是我聞。一時,世尊住金毘羅之竹園。爾時,具壽金毘羅詣世尊之處,至已, 問訊世尊,坐於一面。坐於一面之具壽金毘羅白世尊言: 二 「大德!是何因、何緣,如來滅後正法不久住耶?」 三 「金毘羅!於如來滅後,世間之比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷不恭敬、不尊崇 [大]師而住;不恭敬、不尊崇法而住;不恭敬、不尊崇僧伽而住;不恭敬、不尊 崇於學而住;不恭敬、不尊崇不放逸而住;不恭敬、不尊崇承迎而住。金毘羅!是 為如來滅後正法不久住之因、緣。」 四 「大德!是何因、何緣,如來滅後正法久住耶?」 五 「金毘羅!於如來滅後,世間之比丘、比丘尼、優婆塞、優婆夷恭敬、尊崇[大] 師而住;恭敬、尊崇法而住;恭敬、尊崇僧伽而住;恭敬、尊崇於學而住;恭敬、 尊崇不放逸而住;恭敬、尊崇承迎而住。金毘羅!此為如來滅後正法久住之因、緣。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.11 Dārukkhandhasutta 大木聚 (AN 6.41) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 11. Dārukkhandhasuttaṃ 41. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā sāriputto rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Atha kho āyasmā sāriputto pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sambahulehi bhikkhūhi saddhiṃ gijjhakūṭā pabbatā orohanto addasa aññatarasmiṃ padese mahantaṃ dārukkhandhaṃ. Disvā bhikkhū āmantesi – “passatha no, āvuso, tumhe amuṃ mahantaṃ dārukkhandhan”ti? “Evamāvuso”ti. “Ākaṅkhamāno, āvuso, bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṃ dārukkhandhaṃ pathavītveva adhimucceyya. Taṃ kissa hetu? Atthi, āvuso, amumhi dārukkhandhe pathavīdhātu, yaṃ nissāya bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṃ dārukkhandhaṃ pathavītveva adhimucceyya. Ākaṅkhamāno, āvuso, bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṃ dārukkhandhaṃ āpotveva adhimucceyya …pe… tejotveva adhimucceyya… vāyotveva adhimucceyya… subhantveva adhimucceyya… asubhantveva adhimucceyya. Taṃ kissa hetu? Atthi, āvuso, amumhi dārukkhandhe asubhadhātu, yaṃ nissāya bhikkhu iddhimā cetovasippatto amuṃ dārukkhandhaṃ asubhantveva adhimucceyyā”ti. Ekādasamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 四十一 大木聚 一 如是我聞。一時,具壽舍利弗住王舍[城]之鷲峰山。時,具壽舍利弗於日前 時分,著內衣,披衣執缽,與諸多比丘眾俱,由鷲峰山而下,見某處之大木聚。見 已,而告諸比丘曰:「諸賢!汝等見彼大木聚耶?」「賢者!唯然。」 二 「諸賢!具神通、得心由在之比丘若隨意,則此之木聚唯地與勝解可得。何故 耶?諸賢!於彼木聚中有地界。依彼而具神通、得心由在之比丘,彼之木聚唯地與 勝解可得。 三 諸賢!具神通、得心由在之比丘若隨意,則彼木聚唯水與勝解可得;……乃至 ……唯火與勝解可得;……唯風與勝解可得;……唯淨與勝解可得;……唯不淨與 勝解可得。何故耶?諸賢!於彼木聚中有不淨界,依彼而具神通、得心由在之比丘, 彼木聚唯不淨與勝解可得。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.4 Devatāvagga 天品 (AN 6.31-42)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.4.12 Nāgitasutta 具壽那祇多 (AN 6.42) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 12. Nāgitasuttaṃ 42. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kosalesu cārikaṃ caramāno mahatā bhikkhusaṅghena saddhiṃ yena icchānaṅgalaṃ nāma kosalānaṃ brāhmaṇagāmo tadavasari. Tatra sudaṃ bhagavā icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Assosuṃ kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā – “samaṇo khalu, bho, gotamo sakyaputto sakyakulā pabbajito icchānaṅgalaṃ anuppatto icchānaṅgale viharati icchānaṅgalavanasaṇḍe. Taṃ kho pana bhavantaṃ gotamaṃ evaṃ kalyāṇo kittisaddo abbhuggato – ‘itipi so bhagavā arahaṃ sammāsambuddho vijjācaraṇasampanno…pe… buddho bhagavā’ti. So imaṃ lokaṃ sadevakaṃ…pe… arahataṃ dassanaṃ hotī”ti. Atha kho icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā tassā rattiyā accayena pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya yena icchānaṅgalavanasaṇḍo tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bahidvārakoṭṭhake aṭṭhaṃsu uccāsaddā mahāsaddā. Tena kho pana samayena āyasmā nāgito bhagavato upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ nāgitaṃ āmantesi – “ke pana te, nāgita, uccāsaddā mahāsaddā kevaṭṭā maññe macchavilope”ti? “Ete, bhante, icchānaṅgalakā brāhmaṇagahapatikā pahūtaṃ khādanīyaṃ bhojanīyaṃ ādāya bahidvārakoṭṭhake ṭhitā bhagavantaṃyeva uddissa bhikkhusaṅghañcā”ti. “Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyyā”ti. “Adhivāsetu dāni, bhante, bhagavā; adhivāsetu, sugato; adhivāsanakālo dāni, bhante, bhagavato. Yena yeneva dāni, bhante, bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Seyyathāpi, bhante, thullaphusitake deve vassante yathāninnaṃ udakāni pavattanti; evamevaṃ kho, bhante, yena yeneva dāni bhagavā gamissati, tanninnāva bhavissanti brāhmaṇagahapatikā negamā ceva jānapadā ca. Taṃ kissa hetu? Tathā hi, bhante, bhagavato sīlapaññāṇan”ti. “Māhaṃ, nāgita, yasena samāgamaṃ, mā ca mayā yaso. Yo kho, nāgita, nayimassa nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī assa akicchalābhī akasiralābhī, yassāhaṃ nekkhammasukhassa pavivekasukhassa upasamasukhassa sambodhasukhassa nikāmalābhī akicchalābhī akasiralābhī, so taṃ mīḷhasukhaṃ middhasukhaṃ lābhasakkārasilokasukhaṃ sādiyeyya. “Idhāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi gāmantavihāriṃ samāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – ‘idānimaṃ āyasmantaṃ [ārāmiko vā ghaṭṭessati samaṇuddeso vā, taṃ tamhā (ka. sī. pī.) ārāmiko vā ghaṭṭessati samaṇuddeso vā, so taṃ tamhā (ka. sī.) a. ni. 8.86 passitabbaṃ] ārāmiko vā upaṭṭhahissati samaṇuddeso vā taṃ tamhā [ārāmiko vā ghaṭṭessati samaṇuddeso vā, taṃ tamhā (ka. sī. pī.) ārāmiko vā ghaṭṭessati samaṇuddeso vā, so taṃ tamhā (ka. sī.) a. ni. 8.86 passitabbaṃ] samādhimhā cāvessatī’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena. Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe pacalāyamānaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – ‘idāni ayamāyasmā imaṃ niddākilamathaṃ paṭivinodetvā araññasaññaṃyeva manasi karissati ekattan’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. “Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe asamāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – ‘idāni ayamāyasmā asamāhitaṃ vā cittaṃ samādahissati, samāhitaṃ vā cittaṃ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. “Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ araññe samāhitaṃ nisinnaṃ. Tassa mayhaṃ, nāgita, evaṃ hoti – ‘idāni ayamāyasmā avimuttaṃ vā cittaṃ vimocessati, vimuttaṃ vā cittaṃ anurakkhissatī’ti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. “Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi gāmantavihāriṃ lābhiṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. So taṃ lābhasakkārasilokaṃ nikāmayamāno riñcati paṭisallānaṃ riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni; gāmanigamarājadhāniṃ osaritvā vāsaṃ kappeti. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno na attamano homi gāmantavihārena. “Idha panāhaṃ, nāgita, bhikkhuṃ passāmi āraññikaṃ lābhiṃ cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. So taṃ lābhasakkārasilokaṃ paṭipaṇāmetvā na riñcati paṭisallānaṃ na riñcati araññavanapatthāni pantāni senāsanāni. Tenāhaṃ, nāgita, tassa bhikkhuno attamano homi araññavihārena. Yasmāhaṃ, nāgita, samaye addhānamaggappaṭipanno na kañci [na kiñci (sī. pī. ka.)] passāmi purato vā pacchato vā, phāsu me, nāgita, tasmiṃ samaye hoti antamaso uccārapassāvakammāyā”ti. Dvādasamaṃ. Devatāvaggo [sekkhaparihāniyavaggo (syā.)] catuttho. Tassuddānaṃ – Sekhā dve aparihāni, moggallāna vijjābhāgiyā; Vivādadānattakārī nidānaṃ, kimiladārukkhandhena nāgitoti. ☸--------------------------------------------------------------------- 四十二 具壽那祇多 一 如是我聞。一時,世尊遊行於憍薩羅[國],與大比丘眾入伊奢能伽羅憍薩羅之 婆羅門村。世尊住於伊奢能伽羅之伊奢能伽羅密林中。伊奢能伽羅之婆羅門居士, 聞尊貴釋子沙門瞿曇由釋迦族出家而到伊奢能伽羅,住於伊奢能伽羅之伊奢能伽羅 密林中。復聞彼之尊貴瞿曇,有如是善美高揚稱讚之聲名:彼世尊是應供、等正覺 者、明行具足、……乃至……佛、世尊。彼於此世、人界、天界、魔界……乃至…… 善哉!當謁見如是應供者。時,伊奢能伽羅之婆羅門居士其夜過後,各取許多嚼食、 噉食,而往伊奢能伽羅密林。至已,發出高聲、大聲而立於樓門之外。 二 又復當時,具壽那祇多是世尊之侍者。其時,世尊告具壽那祇多:「那祇多! 彼之高聲大聲者何耶?恰如漁夫爭相捕魚。」 「大德!彼等伊奢能伽羅之婆羅門居士,各取許多之嚼食、噉食而立於樓門之 外,欲[供養]世尊及比丘僧伽。」 「那祇多!我不欲遇榮華,不欲求榮華。那祇多!此無欲樂、遠離樂、寂靜樂、 自覺樂,不能隨意可得,不能得無艱難、無梗澀者,令彼得彼之不淨樂、睡眠樂、 利養恭敬名聞樂。無欲樂、遠離樂、寂靜樂、自覺樂隨意可得,得無艱難、無梗澀 之我,當尋味耶?」 「大德!世尊今當接受,善逝當接受。大德!今乃世尊當接受之時。大德!今世 尊所往不論何處,婆羅門居士、都市人及鄉下人皆趣向而來。大德!譬如有密雲而 下雨之時,水隨低處而流注。大德!今世尊所往不論何處,婆羅門居士、都市人及 鄉下人皆趣向而來,其故云何?大德!乃世尊之戒、慧故。」 「那祇多!我不欲遇榮華,不欲求榮華。那祇多!此無欲樂、遠離樂、寂靜樂、 自覺樂,不能隨意可得,不能得無艱難、無梗澀者,令彼得彼之不淨樂、睡眠樂、 利養恭敬名聞樂。無欲樂、遠離樂、寂靜樂、自覺樂,隨意可得,得無艱難、無梗 澀之我,當尋味耶? 三 那祇多!我於此處,住於村邊,見得定而坐之比丘,那祇多!我隨彼而如是思 惟:今或守園人侵此具壽、或沙彌令彼自其定而起,故那祇多!我不贊許住於彼比 丘之村邊。 四 復次,那祇多!我於此處,見坐於林中,睡眠住林之比丘。那祇多!我隨彼而 如是思惟:此具壽當除遣彼睡眠與疲勞,當祇一心思惟閑寂想。以故,那祇多! 我贊許住於彼比丘之林中。 五 復次,那祇多!我於此處,見坐於林中,而未得定住林之比丘。那祇多!我隨 彼而如是思惟:此具壽當令定不定之心,或當得定之心。是故,那祇多!我贊許住 於彼比丘之林中。 六 復次,那祇多!我於此處,見坐於林中,而得定住林之比丘。那祇多!我隨彼 而如是思惟:此具壽當令解脫未解脫心,或當已解脫心。是故,那祇多!我贊許住 於彼比丘之林中。 七 復次,那祇多!我於此處,見住於村邊,得衣服、飲食、床座、治病藥及資具 之比丘。彼期望利養、恭敬、名聞,廢除宴座,廢除坐臥於閑寂、林藪、山巖之邊 際。是故,那祇多!我不贊許住於彼比丘之林中。 八 又,那祇多!我於此處,見得衣服、飲食、床座、治病藥等資具之林住比丘, 彼棄其利養、恭敬、名聞、不廢宴座,不廢閑靜、林藪、山巖邊際之坐臥,是故, 那祇多!我贊許住彼比丘之林中。 然,那祇多!我行於大路要道,前或後皆不見少物安穩,那祇多!乃至我之 大小便利亦如是。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.1 Nāgasutta 象 (AN 6.43) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 5. Dhammikavaggo 1. Nāgasuttaṃ 43. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiyaṃ piṇḍāya pāvisi. Sāvatthiyaṃ piṇḍāya caritvā pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – “āyāmānanda, yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkamissāma divāvihārāyā”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbārāmo migāramātupāsādo tenupasaṅkami. Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito āyasmantaṃ ānandaṃ āmantesi – “āyāmānanda, yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkamissāma gattāni parisiñcitun”ti. “Evaṃ, bhante”ti kho āyasmā ānando bhagavato paccassosi. Atha kho bhagavā āyasmatā ānandena saddhiṃ yena pubbakoṭṭhako tenupasaṅkami gattāni parisiñcituṃ. Pubbakoṭṭhake gattāni parisiñcitvā paccuttaritvā ekacīvaro aṭṭhāsi gattāni pubbāpayamāno. Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa seto nāma nāgo mahātūriya [mahāturiya (sī. syā. kaṃ. pī.)] tāḷitavāditena pubbakoṭṭhakā paccuttarati. Apissu taṃ jano disvā evamāha – “abhirūpo vata, bho, rañño nāgo; dassanīyo vata, bho, rañño nāgo; pāsādiko vata, bho, rañño nāgo; kāyupapanno vata, bho, rañño nāgo”ti! Evaṃ vutte āyasmā udāyī bhagavantaṃ etadavoca – “hatthimeva nu kho, bhante, mahantaṃ brahantaṃ [mahantaṃ bruhantaṃ (sī.), mahattaṃ brahmattaṃ (ka.)] kāyupapannaṃ jano disvā evamāha – ‘nāgo vata, bho, nāgo’ti, udāhu aññampi kañci [kiñci (ka.)] mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha – ‘nāgo vata, bho, nāgo’”ti? “Hatthimpi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha – ‘nāgo vata, bho, nāgo’ti! Assampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe… goṇampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe… uragampi [nāgampi (ka.)] kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe… rukkhampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ…pe… manussampi kho, udāyi, mahantaṃ brahantaṃ kāyupapannaṃ jano disvā evamāha – ‘nāgo vata, bho, nāgo’ti! Api ca, udāyi, yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguṃ na karoti kāyena vācāya manasā, tamahaṃ ‘nāgo’ti brūmī”ti. “Acchariyaṃ, bhante, abbhutaṃ, bhante! Yāva subhāsitaṃ cidaṃ, bhante, bhagavatā – api ca, udāyi, yo sadevake loke samārake sabrahmake sassamaṇabrāhmaṇiyā pajāya sadevamanussāya āguṃ na karoti kāyena vācāya manasā, tamahaṃ ‘nāgo’ti brūmī”ti. Idañca panāhaṃ, bhante, bhagavatā subhāsitaṃ imāhi gāthāhi anumodāmi – “Manussabhūtaṃ sambuddhaṃ, attadantaṃ samāhitaṃ; Iriyamānaṃ brahmapathe, cittassūpasame rataṃ. “Yaṃ manussā namassanti, sabbadhammāna pāraguṃ; Devāpi taṃ [naṃ (sī. pī.)] namassanti, iti me arahato sutaṃ. “Sabbasaṃyojanātītaṃ, vanā nibbana [nibbāna (sī. syā. kaṃ. pī.)] māgataṃ; Kāmehi nekkhammarataṃ [nekkhamme rataṃ (ka. sī.)], muttaṃ selāva kañcanaṃ. “Sabbe accarucī nāgo, himavāññe siluccaye; Sabbesaṃ nāganāmānaṃ, saccanāmo anuttaro. “Nāgaṃ vo [te (ka.)] kittayissāmi, na hi āguṃ karoti so; Soraccaṃ avihiṃsā ca, pādā nāgassa te duve. “Tapo ca brahmacariyaṃ, caraṇā nāgassa tyāpare; Saddhāhattho mahānāgo, upekkhāsetadantavā. “Sati gīvā siro paññā, vīmaṃsā dhammacintanā; Dhammakucchisamātapo, viveko tassa vāladhi. “So jhāyī assāsarato, ajjhattaṃ susamāhito [ajjhattupasamāhito (syā. ka.)]; Gacchaṃ samāhito nāgo, ṭhito nāgo samāhito. “Seyyaṃ samāhito nāgo, nisinnopi samāhito; Sabbattha saṃvuto nāgo, esā nāgassa sampadā. “Bhuñjati anavajjāni, sāvajjāni na bhuñjati; Ghāsamacchādanaṃ laddhā, sannidhiṃ parivajjayaṃ. “Saṃyojanaṃ aṇuṃ thūlaṃ, sabbaṃ chetvāna bandhanaṃ; Yena yeneva gacchati, anapekkhova gacchati. “Yathāpi udake jātaṃ, puṇḍarīkaṃ pavaḍḍhati; Nupalippati [na upalippati (sī. syā. kaṃ. pī.), nupalimpati (ka.)] toyena, sucigandhaṃ manoramaṃ. “Tatheva loke sujāto, buddho loke viharati; Nupalippati lokena, toyena padumaṃ yathā. “Mahāginīva jalito [mahāggini pajjalito (sī. syā. kaṃ.)], anāhārūpasammati; Saṅkhāresūpasantesu [aṅgāresu ca santesu (ka.)], nibbutoti pavuccati. “Atthassāyaṃ viññāpanī, upamā viññūhi desitā; Viññassanti [viññissanti (ka.)] mahānāgā, nāgaṃ nāgena desitaṃ. “Vītarāgo vītadoso, vītamoho anāsavo; Sarīraṃ vijahaṃ nāgo, parinibbissati [parinibbāti (pī. ka.)] anāsavo”ti. paṭhamaṃ; ☸--------------------------------------------------------------------- 第五 曇彌品 四十三 象 一 一時,世尊住舍衛[國]祇樹給孤獨園。爾時,世尊於日前時分,著內衣,披 衣執缽,為乞食而入舍衛[國]。於舍衛[國]中乞食訖,食後,由托缽而還。告具 具壽阿難言:「阿難!為白晝之憩息,今當詣東園鹿子母講堂。」具壽阿難應諾世尊: 「大德!唯然。」爾時,世尊與具壽阿難同詣東園鹿子母講堂。時,世尊於日晡時分, 自宴坐起,告具壽阿難言:「阿難!今詣布婆俱陀[河]沐浴肢體。」具壽阿難應諾 世尊:「大德!唯然。」時,世尊與具壽阿難為沐浴肢體而往布婆俱陀[河]。於布婆 俱陀[河]沐浴肢體已,出著一衣擦拭肢體而立。 二 復次,其時憍薩羅[國]之波斯匿[王]有名之白象,伴隨盛大之音樂,由布 婆俱陀[河]上來。眾人見彼已,而如是言:「嗚呼!端正莊嚴哉王象!嗚呼!人見 而樂哉王象!嗚呼!容貌殊妙哉王象!嗚呼!肢體圓滿哉王象!象!嗚呼象!」[眾 人之]如是語時,具壽優陀夷白世尊言:「大德!眾人祇見象之壯大肢體圓滿而作如 是讚美耶?象!嗚呼象!或復見其他異於壯大肢體圓滿之何者,眾人亦將如是讚美 耶?象!嗚呼象!」優陀夷!眾人見壯大肢體圓滿之象,如是讚美:象!嗚呼象!優 陀夷!即使見馬……乃至……優陀夷!……見牛……乃至……優陀夷……見蛇…… 乃至……優陀夷……見樹……乃至……優陀夷!即使見壯大肢體圓滿之人,眾人亦 如讚美:象!嗚呼象!且又,優陀夷!於此世界- -天界、魔界、梵天界及沙門、 婆羅門、國王、民眾中,凡身、語、意皆不作不善事之人,我皆稱為象。」「大德! 是希奇。大德!是未曾有。大德!世尊之此語:「且又,優陀夷!於此世界- -天 界、魔界、梵天界及沙門、婆羅門、國王、民眾中,凡身、語、意皆不作不善事之 人,我皆稱為象。」是為善說。又,大德!我即將世尊之此善說,以如次之偈頌而 隨喜讚歎。 自覺受人身 御己得正定 住於清淨道 愛樂心止寂 窮盡一切法 眾人所敬重 亦為天所敬 我聞是應供 超越一切結 欲出得涅槃 愛樂諸欲捨 如石出真金 象越一切光 凌眾嶽雪山 一切象名中 相應無上士 以尊為象我 象不作惡事 柔和及不害 此二是象足 守禁與梵行 象餘之二足 大象信為鼻 保有捨白牙 念項智慧頭 觀察法思惟 法腹成熟處 遠離彼之尾 彼靜慮息好 內心得深定 象行亦在定 象住亦在定 象臥亦在定 象坐亦在定 象普偏防護 象如是具足 受用無罪者 不受有罪者 受得菜被服 遠離斷蓄積 一切無小大 截已結與縛 彼行何處時 正行無希望 猶如白蓮花 水生水長養 泥水不能染 淨香悅意色 世中善生者 覺者住世中 不染蓮花水 無染於世間 猶如大火熾 無薪而消滅 歸於諸行寂 為涅槃者說 智者說此喻 欲令解其義 大象眾所識 象與象所說 遠離貪與瞋 離痴而無漏 象捨離其身 無漏者圓寂」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.2 Migasālāsutta 鹿住優婆夷 (AN 6.44) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 2. Migasālāsuttaṃ 44. Atha kho āyasmā ānando pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Atha kho migasālā [migasāṇā (ka.) a. ni. 10.75] upāsikā yenāyasmā ānando tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ ānandaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho migasālā upāsikā āyasmantaṃ ānandaṃ etadavoca – “Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṃ? Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmisatto [sakadāgāmipatto (ka. syā. pī.)] tusitaṃ kāyaṃ upapannoti. Petteyyopi [pettayyo piyo (sī. pī. ka.), pitu piyo (syā. kaṃ.)] me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmipatto tusitaṃ kāyaṃ upapannoti. Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan”ti? “Evaṃ kho panetaṃ, bhagini, bhagavatā byākatan”ti. Atha kho āyasmā ānando migasālāya upāsikāya nivesane piṇḍapātaṃ gahetvā uṭṭhāyāsanā pakkāmi. Atha kho āyasmā ānando pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkanto yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando bhagavantaṃ etadavoca – “Idhāhaṃ, bhante, pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya yena migasālāya upāsikāya nivesanaṃ tenupasaṅkamiṃ; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdiṃ. Atha kho, bhante, migasālā upāsikā yenāhaṃ tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā maṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnā kho, bhante, migasālā upāsikā maṃ etadavoca – ‘kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyaṃ. Pitā me, bhante, purāṇo brahmacārī ahosi ārācārī virato methunā gāmadhammā. So kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmipatto tusitaṃ kāyaṃ upapannoti. Petteyyopi me, bhante, isidatto abrahmacārī ahosi sadārasantuṭṭho. Sopi kālaṅkato bhagavatā byākato sakadāgāmipatto tusitaṃ kāyaṃ upapannoti. Kathaṃ kathaṃ nāmāyaṃ, bhante ānanda, bhagavatā dhammo desito aññeyyo, yatra hi nāma brahmacārī ca abrahmacārī ca ubho samasamagatikā bhavissanti abhisamparāyan’ti? Evaṃ vutte ahaṃ, bhante, migasālaṃ upāsikaṃ etadavocaṃ – ‘evaṃ kho panetaṃ, bhagini, bhagavatā byākatan’”ti. “Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakasaññā [ambakā ambakapaññā (sī. pī.), ambakā ambakasaññā (syā. kaṃ.) a. ni. 10.75 passitabbaṃ], ke ca purisapuggalaparopariyañāṇe? Chayime, ānanda, puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. “Katame cha? Idhānanda, ekacco puggalo sorato hoti sukhasaṃvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena. Tassa savanenapi akataṃ hoti, bāhusaccenapi akataṃ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ na labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no visesagāmī. “Idha panānanda, ekacco puggalo sorato hoti sukhasaṃvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena. Tassa savanenapi kataṃ hoti, bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmīyeva hoti no hānagāmī. “Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti – ‘imassapi teva dhammā aparassapi teva dhammā, kasmā tesaṃ eko hīno eko paṇīto’ti! Tañhi tesaṃ, ānanda, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. “Tatrānanda, yvāyaṃ puggalo sorato hoti sukhasaṃvāso, abhinandanti sabrahmacārī ekattavāsena, tassa savanenapi kataṃ hoti, bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ labhati. Ayaṃ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu? Imaṃ hānanda, puggalaṃ dhammasoto nibbahati, tadantaraṃ ko jāneyya aññatra tathāgatena! Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; mā puggalesu pamāṇaṃ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto. Ahaṃ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vā panassa mādiso. “Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato [avigato (ka.)] hoti, samayena samayañcassa lobhadhammā uppajjanti. Tassa savanenapi akataṃ hoti, bāhusaccenapi akataṃ hoti, diṭṭhiyāpi appaṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ na labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no visesagāmī. “Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa lobhadhammā uppajjanti. Tassa savanenapi kataṃ hoti…pe… no hānagāmī. “Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti…pe… yo vā panassa mādiso. “Idha, panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti. Tassa savanenapi akataṃ hoti…pe… sāmāyikampi vimuttiṃ na labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā hānāya pareti no visesāya, hānagāmīyeva hoti no visesagāmī. “Idha panānanda, ekaccassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti. Tassa savanenapi kataṃ hoti, bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ labhati. So kāyassa bhedā paraṃ maraṇā visesāya pareti no hānāya, visesagāmīyeva hoti no hānagāmī. “Tatrānanda, pamāṇikā pamiṇanti – ‘imassapi teva dhammā, aparassapi teva dhammā. Kasmā tesaṃ eko hīno, eko paṇīto’ti? Tañhi tesaṃ, ānanda, hoti dīgharattaṃ ahitāya dukkhāya. “Tatrānanda, yassa puggalassa kodhamāno adhigato hoti, samayena samayañcassa vacīsaṅkhārā uppajjanti, tassa savanenapi kataṃ hoti, bāhusaccenapi kataṃ hoti, diṭṭhiyāpi paṭividdhaṃ hoti, sāmāyikampi vimuttiṃ labhati. Ayaṃ, ānanda, puggalo amunā purimena puggalena abhikkantataro ca paṇītataro ca. Taṃ kissa hetu? Imaṃ hānanda, puggalaṃ dhammasoto nibbahati. Tadantaraṃ ko jāneyya aññatra tathāgatena! Tasmātihānanda, mā puggalesu pamāṇikā ahuvattha; mā puggalesu pamāṇaṃ gaṇhittha. Khaññati hānanda, puggalesu pamāṇaṃ gaṇhanto. Ahaṃ vā, ānanda, puggalesu pamāṇaṃ gaṇheyyaṃ, yo vā panassa mādiso. “Kā cānanda, migasālā upāsikā bālā abyattā ammakā ammakasaññā, ke ca purisapuggalaparopariyañāṇe! Ime kho, ānanda, cha puggalā santo saṃvijjamānā lokasmiṃ. “Yathārūpena, ānanda, sīlena purāṇo samannāgato ahosi, tathārūpena sīlena isidatto samannāgato abhavissa. Nayidha purāṇo isidattassa gatimpi aññassa. Yathārūpāya ca, ānanda, paññāya isidatto samannāgato ahosi, tathārūpāya paññāya purāṇo samannāgato abhavissa. Nayidha isidatto purāṇassa gatimpi aññassa. Iti kho, ānanda, ime puggalā ubho ekaṅgahīnā”ti. Dutiyaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 四十四 鹿住優婆夷 一 一時,具壽阿難於日前時分,著內衣,披衣執缽,往鹿住優婆夷家。至已,坐 於所設之席。爾時,鹿住優婆夷詣具壽阿難之處。至已,問訊具壽阿難,坐於一面。 坐於一面之鹿住優婆夷白阿難言: 二 「大德阿難!世尊所說之彼法,云何可了解耶?謂梵行者與非梵行者之兩人,其 後世當生於同一趣。大德!我之父富蘭那為梵行者,遠離[世俗],遠離婬欲鄙劣, 彼死後,世尊受記為一來之有情,而生兜率陀天之眾中。大德!我所愛之叔父梨師 達多是非梵行者,滿足於自妻,彼死後,世尊復受記為一來之有情,而生兜率陀天 之眾中。大德阿難!世尊所說之彼法,云何可了解耶?謂梵行者與非梵行者之兩人, 於後世生於同一趣。」「姊妹!如是乃世尊之所記耳。」 三 爾時,具壽阿難於鹿住優婆夷家,受食已,即從座起而去。具壽阿難自乞食食 後,還詣世尊之處。至已,問訊世尊,坐於一面。坐於一面之具壽阿難白世尊言: 「大德!我今日於日前時分,穿著內衣,披衣執缽,往鹿住優婆夷家。至已,坐於所 設之席。大德!其時,鹿住優婆夷來詣我處。來已,問訊於我,坐於一面。大德! 坐於一面之鹿住優婆夷語我曰:「大德阿難!世尊所說之彼法,云何可了解耶?謂 梵行者與非梵行者之兩人,於後世同生於一趣。大德!我之父富蘭那為梵行者,還 離[世俗],遠離婬欲鄙劣,彼死後,世尊受記為一來之有情,而生於兜率陀天之眾 中。大德!我所愛之叔父梨師達多是非梵行者,滿足於自妻,彼死後,世尊復受記 為一來之有情,而生於兜率陀天之眾中。大德阿難!世尊所說之彼法,云何可了解 耶?謂梵行者與非梵行者之兩人,於後世同生於一趣。」大德!如是語時,我語鹿 住優婆夷而曰:「如是乃是世尊之所記耳。」」 「阿難!是愚而不明,此女人與稱女人之鹿住者,了知人補特伽羅之勝劣是幾何 耶?阿難!有此等六種補特伽羅,存在於世中,以何為六耶? 四 阿難!世間有一類之補特伽羅,離[惡],共住容易,同梵行者喜歡共住。然彼 聞不得益,亦不勤多聞,見亦不通達,亦不得時解脫。彼身壞死後,退而不勝進, 唯祇退失,無有勝進者。 五 阿難!復次,世間有一類之補特伽羅,離[惡],共住容易,同梵行者喜歡共住。 彼聞得益,亦勤多聞,見亦通達,亦得時解脫。彼身壞死後,勝進不退失,唯祇勝 進,無有退失者。阿難!此中有思量者,籌量而曰:此亦有此法,彼亦有同法,何 故此等兩者之一則劣,一則勝耶?阿難!如是[思量]者於長夜是無益,是苦。阿 難!此中凡有補特伽羅,離[惡],共住容易,同梵行者喜歡共住。彼聞得益,亦勤 多聞,見亦通達,亦得時解脫。阿難!此補特伽羅比先之彼補特伽羅更美、更勝。 何故而然耶?阿難!法流使此補特伽羅進而不退失,如來之外誰知此因?阿難! 因此勿為補特伽羅之思量者,勿籌量補特伽羅。阿難!量補特伽羅者墮失。阿難! 我,或等於我者,唯能量補特伽羅。 六 阿難!復次,世間有一類補特伽羅,有忿、慢,又,彼再三起貪,彼聞不得益, 亦不勤多聞,見亦不通達,亦不得時解脫。彼身壞死後,退而不勝進,唯祇是退失, 無有勝進者。 七 阿難!復次,世間有一類之補特伽羅,有忿與慢,又,彼再三起貪,彼聞得益, ……乃至…… 八 阿難!復次,世間有一類之補特伽羅,有忿與慢,又,彼再三起語行,彼聞不 得益,亦不勤多聞,見亦不通達,亦不得時解脫。彼身壞死後,退而不勝進,唯祇 退失,無有勝進者。 九 阿難!復次,世間有一類補特伽羅,有忿、慢,又,彼再三起語行。彼聞得益, 亦勤多聞,見亦通達,亦得時解脫。彼身壞死後,唯祇勝進,無有退失者。阿難! 此中有思量者,思量而曰:此亦有此法,彼亦有同法,何故此等兩者之一則劣、一 則勝耶?阿難!如是[思量]者,於長夜是無益,是苦。阿難!此中有忿、慢之補 特伽羅,又,彼再三起語行,彼聞得益,亦勤多聞,見亦通達,亦得時解脫。阿難! 此補特伽羅比先之彼捕特伽羅更美、更勝。何故而然耶?阿難!法流使此補特伽羅 進而不退失,如來之外誰知此因?阿難!因此勿為補特伽羅之思量者,勿籌量補特 伽羅。阿難!量補特伽羅者墮失。阿難!我,或等於我者,唯能量補特伽羅。 阿難!是愚而不明,此女人與稱女人之鹿住者,了知人補特伽羅之勝劣是幾何 耶?阿難!有此等之六種補特伽羅,存在於世間中,阿難!若富蘭那成就之戒與梨 師達多所成就之戒同,此時富蘭那應不同於梨師達多之所趣。阿難!又若梨師達多 成就之慧與富蘭那所成就之慧同,此時梨師達多應不同於富蘭那[智]之所趣。阿 難!此等之兩補特伽羅,是[互]缺一支。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.3 Iṇasutta 負債經 (AN 6.45) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 3. Iṇasuttaṃ ☼ 【五力之譬喻──貧窮與負債】 ☆ ➊ 五力貧窮(無信、無慚、無愧、無精進、無慧) ➛ ➋ 負債(身惡行、語惡行、意惡行) ➛ ➌ 借貸利息(隱覆) ➛ ➍ 債主催討(同梵行者提醒) ➛ ➎ 債主追隨(追悔) ➛ ➏ 債主捕縛(地獄或傍生) 45. “Dāliddiyaṃ [dāḷiddiyaṃ (sī.)], bhikkhave, dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino”ti? ① 「諸比丘!世間有欲人『貧窮』(dāliddiya)為苦耶?」 “Evaṃ, bhante”. 「大德!唯然。」 “Yampi, bhikkhave, daliddo [daḷiddo (sī.)] assako anāḷhiko [anaddhiko (syā. kaṃ.)] iṇaṃ ādiyati, iṇādānampi, bhikkhave, dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino”ti? ② 「諸比丘!若貧窮人無所有(anāḷhika)、無富(assaka)而負債(aṇa),諸比丘!世間有欲人以『負債』亦為苦耶?」 “Evaṃ, bhante”. 「大德!唯然。」 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko iṇaṃ ādiyitvā vaḍḍhiṃ paṭissuṇāti, vaḍḍhipi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino”ti? ③ 「諸比丘!若貧窮人無所有、無富而負債,約借貸利息(vaḍḍhi),諸比丘!世間有欲人以『借貸利息』亦為苦耶?」 “Evaṃ, bhante”. 「大德!唯然。」 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko vaḍḍhiṃ paṭissuṇitvā kālābhataṃ [kālagataṃ (ka.)] vaḍḍhiṃ na deti, codentipi naṃ; codanāpi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino”ti? ④ 「諸比丘!若貧窮人無所有,無富而約借貸利息已,若不付應時之借貸利息,則債主催討(codanā)於彼,諸比丘!世間有欲人以『債主催討』亦為苦耶?」 “Evaṃ, bhante”. 「大德!唯然。」 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko codiyamāno na deti, anucarantipi naṃ; anucariyāpi, bhikkhave, dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino”ti? ⑤ 「諸比丘!若貧窮人無所有、無富而被催討,若不付則債主追隨(anucara)於彼而辱於彼。諸比丘!世間有欲人以『債主追隨』亦為苦耶?」 “Evaṃ, bhante”. 「大德!唯然。」 “Yampi, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko anucariyamāno na deti, bandhantipi naṃ; bandhanampi, bhikkhave, dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino”ti? ⑥ 「諸比丘!若貧窮人無所有、無富而被債主追隨,若不付則債主捕縛(bandha)於彼。諸比丘!世間有欲人以『債主捕縛』亦為苦耶?」 “Evaṃ, bhante”. 「大德!唯然。」 “Iti kho, bhikkhave, ① dāliddiyampi dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino, ② iṇādānampi dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino, ③ vaḍḍhipi dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino, ④ codanāpi dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino, ⑤ anucariyāpi dukkhā lokasmiṃ kāmabhogino, ⑥ bandhanampi dukkhaṃ lokasmiṃ kāmabhogino; 「如以上,諸比丘!① 『貧窮』為世間有欲人之苦,② 『負債』亦為世間有欲人之苦,③ 『借貸利息』亦為世間有欲人之苦,④ 『債主催討』亦為世間有欲人之苦,⑤ 『債主追隨』亦為世間有欲人之苦,⑥ 『債主捕縛』亦為世間有欲人之苦。 【一】於善法而『無信、無慚、無愧、無精進、無慧』 ➛ 貧窮 ⤦ evamevaṃ kho, bhikkhave, ➊ yassa kassaci saddhā natthi kusalesu dhammesu, ➋ hirī natthi kusalesu dhammesu, ➌ ottappaṃ natthi kusalesu dhammesu, ➍ vīriyaṃ natthi kusalesu dhammesu, ➎ paññā natthi kusalesu dhammesu – ayaṃ vuccati, bhikkhave, ariyassa vinaye daliddo assako anāḷhiko. 諸比丘!正如是,➊ 凡於善法而『無信』,➋ 於善法而『無慚』,➌ 於善法而『無愧』,➍ 於善法而『無精進』,➎ 於善法而『無慧』者,是於聖者之調伏為貧、無所有、是無富。 【二】身惡行、語惡行、意惡行 ➛ 負債 ⤦ Sa kho so, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko saddhāya asati kusalesu dhammesu, hiriyā asati kusalesu dhammesu, ottappe asati kusalesu dhammesu, vīriye asati kusalesu dhammesu, paññāya asati kusalesu dhammesu, 諸比丘!彼之貧、無所有、無富之人,於善法而『無信』之時,於善法而『無慚』之時,於善法而『無愧』之時,於善法而『無精進』之時,於善法而『無慧』之時, kāyena duccaritaṃ carati, vācāya duccaritaṃ carati, manasā duccaritaṃ carati. 以身行惡行,語行惡行,意行惡行, Idamassa iṇādānasmiṃ vadāmi. 我乃稱為彼之負債。 【三】隱覆『身惡行、語惡行、意惡行』而起惡欲 ➛ 借貸利息 ⤦ So tassa kāyaduccaritassa paṭicchādanahetu pāpikaṃ icchaṃ paṇidahati [padahati (ka.)]. 彼為隱覆彼『身惡行』而起惡欲, ‘Mā maṃ jaññū’ti icchati, ‘mā maṃ jaññū’ti saṅkappati, ‘mā maṃ jaññū’ti vācaṃ bhāsati, ‘mā maṃ jaññū’ti kāyena parakkamati. 渴望『不欲人知(jāna)』之事,思惟『不欲人知』之事,作『不欲人知』之語,作『不欲人知』之舉動。 So tassa vacīduccaritassa paṭicchādanahetu…pe… 彼為隱覆彼『語惡行』而起惡欲,渴望『不欲人知(jāna)』之事,思惟『不欲人知』之事,作『不欲人知』之語,作『不欲人知』之舉動。 so tassa manoduccaritassa paṭicchādanahetu…pe… ‘mā maṃ jaññū’ti kāyena parakkamati. 彼為隱覆彼『意惡行』而起惡欲,渴望『不欲人知(jāna)』之事,思惟『不欲人知』之事,作『不欲人知』之語,作『不欲人知』之舉動。 Idamassa vaḍḍhiyā vadāmi. 我乃稱為彼之借貸利息。 【四】同梵行者提醒 ➛ 債主催討 ⤦ Tamenaṃ pesalā sabrahmacārī evamāhaṃsu – ‘ayañca so āyasmā evaṃkārī evaṃsamācāro’ti. 純淨之同梵行者呼彼而曰:『具壽如是作,如是行!』 Idamassa codanāya vadāmi. 我乃稱為彼之催討。 【五】追悔 ➛ 債主追隨 ⤦ Tamenaṃ araññagataṃ vā rukkhamūlagataṃ vā suññāgāragataṃ vā vippaṭisārasahagatā pāpakā akusalavitakkā samudācaranti. 彼居於林中,坐於樹下,或居於空屋之時,伴隨著追悔,罪惡、不善尋思現前, Idamassa anucariyāya vadāmi. 我乃稱為彼之債主追隨。 【六】地獄或傍生 ➛ 債主捕縛 ~☹ Sa kho so, bhikkhave, daliddo assako anāḷhiko kāyena duccaritaṃ caritvā vācāya duccaritaṃ caritvā manasā duccaritaṃ caritvā kāyassa bhedā paraṃ maraṇā nirayabandhane vā bajjhati tiracchānayonibandhane vā. 諸比丘!彼貧窮而無所有、無富之人,以身行惡行已,以語行惡行已,以意行惡行已,身壞死後,捕縛於地獄之縛或傍生之縛。 Nāhaṃ, bhikkhave, aññaṃ ekabandhanampi samanupassāmi evaṃdāruṇaṃ evaṃkaṭukaṃ [evaṃdukkhaṃ (syā. kaṃ. ka.)] evaṃantarāyakaraṃ anuttarassa yogakkhemassa adhigamāya, 諸比丘!我詳細觀看一切,更沒有縛如是可怖,如是劇烈、到達無上安穩(滅盡)軛(煩惱)之障礙。 yathayidaṃ, bhikkhave, nirayabandhanaṃ vā tiracchānayonibandhanaṃ vā”ti. 諸比丘!所謂地獄縛或傍生縛也。」 Dāliddiyaṃ dukkhaṃ loke, iṇādānañca vuccati; 世間貧窮苦 負債他錢財 Daliddo iṇamādāya, bhuñjamāno vihaññati. 貧人負債已 受用而衰亡 Tato anucaranti naṃ, bandhanampi nigacchati; 財主故追隨 因此收繫縛 Etañhi bandhanaṃ dukkhaṃ, kāmalābhābhijappinaṃ. 此縛諸多苦 人人樂欲利 Tatheva ariyavinaye, saddhā yassa na vijjati; 聖調伏亦然 何人皆無信 Ahirīko anottappī, pāpakammavinibbayo. 無慚亦無愧 決意無惡業 Kāyaduccaritaṃ katvā, vacīduccaritāni ca; 造作身惡業 語惡業亦同 Manoduccaritaṃ katvā, ‘mā maṃ jaññū’ti icchati. 造作意惡行 欲求無人知 So saṃsappati [saṅkappati (ka.)] kāyena, vācāya uda cetasā; 彼以身與語 或以心揣測 Pāpakammaṃ pavaḍḍhento, tattha tattha punappunaṃ. 若有到處行 惡事作增上 So pāpakammo dummedho, jānaṃ dukkaṭamattano; 彼以愚作惡 承認己之過 Daliddo iṇamādāya, bhuñjamāno vihaññati. 貧窮負債起 受用而衰亡 Tato anucaranti naṃ, saṅkappā mānasā dukhā; 依此彼心中 自思惟苦痛 Gāme vā yadi vāraññe, yassa vippaṭisārajā. 後悔追隨彼 聚落及森林 So pāpakammo dummedho, jānaṃ dukkaṭamattano; 彼以愚作惡 承認己之過 Yonimaññataraṃ gantvā, niraye vāpi bajjhati. 隨一墮傍生 或為地獄縛 Etañhi bandhanaṃ dukkhaṃ, yamhā dhīro pamuccati; 此縛最痛苦 智者之所離 Dhammaladdhehi bhogehi, dadaṃ cittaṃ pasādayaṃ. 財寶正所得 惠施而心澄 Ubhayattha kaṭaggāho, saddhassa gharamesino; 在家之信者 獲得兩幸福 Diṭṭhadhammahitatthāya, samparāyasukhāya ca; 隨現法中利 又隨當來樂 Evametaṃ gahaṭṭhānaṃ, cāgo puññaṃ pavaḍḍhati. 如是在家施 增上彼福業 Tatheva ariyavinaye, saddhā yassa patiṭṭhitā; 與此同聖律 安立信於中 Hirīmano ca ottappī, paññavā sīlasaṃvuto. 有慚又有愧 具慧而守戒 Eso kho ariyavinaye, ‘sukhajīvī’ti vuccati; 彼於聖律中 名為安樂住 Nirāmisaṃ sukhaṃ laddhā, upekkhaṃ adhitiṭṭhati. 獲得無染樂 安住平等性 Pañca nīvaraṇe hitvā, niccaṃ āraddhavīriyo; 除去離五蓋 常起行精進 Jhānāni upasampajja, ekodi nipako sato. 具足諸靜慮 專一慎正念 Evaṃ ñatvā yathābhūtaṃ, sabbasaṃyojanakkhaye; 如實一切者 知結永盡已 Sabbaso anupādāya, sammā cittaṃ vimuccati. 遍離無所取 如實心解脫 Tassa sammā vimuttassa, ñāṇaṃ ce hoti tādino; 如彼正解脫 於人皆有慧 Akuppā me vimuttī’ti, bhavasaṃyojanakkhaye. 滅盡我解脫 不動為有智 Etaṃ kho paramaṃ ñāṇaṃ, etaṃ sukhamanuttaraṃ; 此即最勝智 此即無上樂 Asokaṃ virajaṃ khemaṃ, etaṃ ānaṇyamuttamanti. tatiyaṃ; 無憂離塵安 最勝無負債 ~《增支部經典‧六集‧曇彌品‧Iṇasutta 負債經》(AN 6.45) ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.4 Mahācundasutta 具壽摩訶周那 (AN 6.46) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 4. Mahācundasuttaṃ 46. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ āyasmā mahācundo cetīsu viharati sayaṃjātiyaṃ [sahajātiyaṃ (sī. pī.), sañjātiyaṃ (syā. kaṃ.)]. Tatra kho āyasmā mahācundo bhikkhū āmantesi – “āvuso bhikkhave”ti. “Āvuso”ti kho te bhikkhū āyasmato mahācundassa paccassosuṃ. Āyasmā mahācundo etadavoca – “Idhāvuso, dhammayogā bhikkhū jhāyī bhikkhū apasādenti – ‘ime pana jhāyinomhā, jhāyinomhāti jhāyanti pajjhāyanti nijjhāyanti avajjhāyanti [apajjhāyanti (ma. ni. 1.508)]. Kimime [kiṃ hime (sī. syā. kaṃ. pī.)] jhāyanti, kintime jhāyanti, kathaṃ ime jhāyantī’ti? Tattha dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. “Idha panāvuso, jhāyī bhikkhū dhammayoge bhikkhū apasādenti – ‘ime pana dhammayogamhā, dhammayogamhāti uddhatā unnaḷā capalā mukharā vikiṇṇavācā muṭṭhassatī asampajānā asamāhitā vibbhantacittā pākatindriyā. Kimime dhammayogā, kintime dhammayogā, kathaṃ ime dhammayogā’ti? Tattha jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. “Idha panāvuso, dhammayogā bhikkhū dhammayogānaññeva bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsanti, no jhāyīnaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsanti. Tattha dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. “Idha panāvuso, jhāyī bhikkhū jhāyīnaññeva bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsanti, no dhammayogānaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsanti. Tattha jhāyī ca bhikkhū nappasīdanti, dhammayogā ca bhikkhū nappasīdanti, na ca bahujanahitāya paṭipannā honti bahujanasukhāya bahuno janassa atthāya hitāya sukhāya devamanussānaṃ. “Tasmātihāvuso, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘dhammayogā samānā jhāyīnaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsissāmā’ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabbaṃ. Taṃ kissa hetu? Acchariyā hete, āvuso, puggalā dullabhā lokasmiṃ, ye amataṃ dhātuṃ kāyena phusitvā viharanti. Tasmātihāvuso, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘jhāyī samānā dhammayogānaṃ bhikkhūnaṃ vaṇṇaṃ bhāsissāmā’ti. Evañhi vo, āvuso, sikkhitabbaṃ. Taṃ kissa hetu? Acchariyā hete, āvuso, puggalā dullabhā lokasmiṃ ye gambhīraṃ atthapadaṃ paññāya ativijjha passantī”ti. Catutthaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 四十六 具壽摩訶周那 一 如是我聞。一時,具壽摩訶周那住支提[國]沙訶茶祇[村]。於其處,具壽摩 訶周那問候諸比丘:「諸賢比丘眾!」彼等諸比丘回答具壽摩訶周那:「賢者!」具壽 摩訶周那曰: 二 「諸賢!世間有法相應之比丘眾,毀靜慮之比丘眾而曰:「彼等謂:「我等靜慮, 我等靜慮。」而靜慮,極靜慮。彼等如何靜慮,彼等為何靜慮,彼等因何之故而靜慮 耶?」於此,法相應之比丘不歡喜,靜慮之比丘亦不歡喜,又不為群眾之益、群眾 之樂、群眾之利及天人之益、[天人之]樂而行。 三 復次,諸賢!世間有靜慮之比丘眾,毀法相應之比丘眾而曰:「彼等謂:「我等 與法相應,我等與法相應。」而揚舉,自滿,高搖,多言,語不謹慎,失念,不正知, 不專心,心迷亂,根不修練。彼等為法相應耶?彼等如何為法相應耶?彼等因何之 故為法相應耶?於此,靜慮之比丘不歡喜,法相應之比丘亦不歡喜,又不為群眾之 益、群眾之樂、群眾之利及天人之益、[天人之]樂而行。 四 復次,諸賢!世間有法相應之比丘眾,唯稱讚法相應之比丘眾,不稱讚靜慮之 比丘眾。於此,法相應之比丘眾亦不歡喜,又,靜慮之比丘眾亦不歡喜,又不為群 眾之益、群眾之樂、群眾之利及人天之益、[人天之]樂而行。 五 復次,諸賢!世間有靜慮之比丘眾,唯稱讚靜慮之比丘眾,不稱讚法相應之比 丘眾。於此,靜慮之比丘眾亦不歡喜,法相應之比丘眾亦不歡喜,又不為群眾之益、 群眾之樂、群眾之利及人天之益、[人天之]樂而行。是故諸賢!應如是學: 六 我等有與法相應之時,當稱讚靜慮之比丘眾。 諸賢!汝等應如是學,何故而然耶?諸賢!世間中此等之補特伽羅難得。謂: 乃以甘露界觸證於身而住。是故諸賢!應如是學: 七 我等有靜慮之時,當稱讚與法相應之比丘眾。 諸賢!汝等應如是學,何故而然耶?諸賢!世間中此等之補特伽羅難得。謂: 乃以慧徹見甚深之句義。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.5 Paṭhamasandiṭṭhikasutta 法是現見之一 (AN 6.47) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 5. Paṭhamasandiṭṭhikasuttaṃ 47. Atha kho moḷiyasīvako [moliyasīvako (sī. pī.), moḷisīvako (ka.)] paribbājako yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho moḷiyasīvako paribbājako bhagavantaṃ etadavoca – “‘sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo’ti, bhante, vuccati. Kittāvatā nu kho, bhante, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī”ti? “Tena hi, sīvaka, taññevettha paṭipucchāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, sīvaka, santaṃ vā ajjhattaṃ lobhaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ lobho’ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ lobhaṃ ‘natthi me ajjhattaṃ lobho’ti pajānāsī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Yaṃ kho tvaṃ, sīvaka, santaṃ vā ajjhattaṃ lobhaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ lobho’ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ lobhaṃ ‘natthi me ajjhattaṃ lobho’ti pajānāsi – evampi kho, sīvaka, sandiṭṭhiko dhammo hoti…pe…. “Taṃ kiṃ maññasi, sīvaka, santaṃ vā ajjhattaṃ dosaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ mohaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ lobhadhammaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ dosadhammaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ mohadhammaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ mohadhammo’ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ mohadhammaṃ ‘natthi me ajjhattaṃ mohadhammo’ti pajānāsī”ti? “Evaṃ, bhante”. “Yaṃ kho tvaṃ, sīvaka, santaṃ vā ajjhattaṃ mohadhammaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ mohadhammo’ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ mohadhammaṃ ‘natthi me ajjhattaṃ mohadhammo’ti pajānāsi – evaṃ kho, sīvaka, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī”ti. “Abhikkantaṃ, bhante, abhikkantaṃ, bhante…pe… upāsakaṃ maṃ, bhante, bhagavā dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Pañcamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 四十七 法是現見之一 一 爾時,普行者目離耶悉詣世尊之處。至已,與世尊相互交談慶慰、歡喜感銘之 語已,坐於一面。坐於一面之普行者目離耶悉白世尊言:「大德!法是現見,法是現 見。大德!限於幾何之法,是現見、是無時、是來觀、是引導、是智者內證耶?」 二 「目離耶悉!然則我今當問汝,如汝所肯定者作答!目離耶悉!汝於意云何,若 內心有貪,則汝知我之內心有貪;或若內心無貪,則[汝]知我之內心無貪耶?」「大 德!唯然。」「目離耶悉!汝若內心有貪則知我之內心有貪,或若內心無貪則知我之 內心無貪之故,如是,目離耶悉!法是現見,……目離耶悉!於汝意云何?若內心 有瞋……乃至……若內心有痴,或若內心有貪法,或若內心有瞋法,或若內心有 痴法,則知我之內心有痴法,或若內心無痴法,則知我之內心無痴法耶?」「大德! 唯然。」「目離耶悉!汝若內心有痴法,則知我內心有痴法;或若內心無痴法,則知 我內心無痴法之故,如是,目離耶悉!法是現見、是無時、是來觀、是引導、是智 者內證。」 「奇哉!……乃至……大德!世尊存念我為優婆塞,我自今日終生歸依。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.6 Dutiyasandiṭṭhikasutta 法是現見之二 (AN 6.48) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 6. Dutiyasandiṭṭhikasuttaṃ 48. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – “‘sandiṭṭhiko dhammo, sandiṭṭhiko dhammo’ti, bho gotama, vuccati. Kittāvatā nu kho, bho gotama, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī”ti? “Tena hi, brāhmaṇa, taññevettha paṭipucchissāmi. Yathā te khameyya tathā naṃ byākareyyāsi. Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, santaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ rāgo’ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ ‘natthi me ajjhattaṃ rāgo’ti pajānāsī”ti? “Evaṃ, bho”. “Yaṃ kho tvaṃ, brāhmaṇa, santaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ rāgo’ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ rāgaṃ ‘natthi me ajjhattaṃ rāgo’ti pajānāsi – evampi kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti…pe…. “Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa, santaṃ vā ajjhattaṃ dosaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ mohaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ kāyasandosaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ vacīsandosaṃ…pe… santaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ manosandoso’ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ ‘natthi me ajjhattaṃ manosandoso’ti pajānāsī”ti? “Evaṃ, bho”. “Yaṃ kho tvaṃ, brāhmaṇa, santaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ ‘atthi me ajjhattaṃ manosandoso’ti pajānāsi, asantaṃ vā ajjhattaṃ manosandosaṃ ‘natthi me ajjhattaṃ manosandoso’ti pajānāsi – evaṃ kho, brāhmaṇa, sandiṭṭhiko dhammo hoti akāliko ehipassiko opaneyyiko paccattaṃ veditabbo viññūhī”ti. “Abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Chaṭṭhaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 四十八 法是現見之二 一 爾時,有一婆羅門,詣世尊之處。至已,與世尊相互交談慶慰、歡喜感銘之語 已,坐於一面。坐一面之彼婆羅門白世尊言:「尊者瞿曇!法是現見,法是現見。尊 者瞿曇!限於幾何之法,是現見、是無時、是來觀、是引導、是智者內證耶?」 二 「婆羅門!然則我今當問汝,如汝所肯定者作答!婆羅門!汝於意云何,若內心 有貪,則汝知我內心有貪;或若內心無貪,則[汝]知我之內心無貪耶?」「大德! 唯然。」「婆羅門!汝若內心有貪,則知我之內心有貪;或若內心無貪,則知我之內 心無貪之故,如是,婆羅門!法是現見,……婆羅門!汝於意云何,若內心有瞋, 或內心有痴,或內心有身穢,或內心有語穢,或內心有意穢,則知我之內心有意穢, 或若內心無意穢,則知我之內心無意穢耶?」「大德!唯然。」「婆羅門!若汝內心有 意穢,則知我之內心有意穢,或若內心無意穢,則知我之內心無意穢之故,婆羅門! 如是,法是現見、是無時、是來觀、是引導、是智者內證。」 「尊者瞿曇!奇哉!尊者瞿曇!奇哉!……尊者瞿曇存念我為優婆塞,我自今日 終生歸依。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.7 Khemasutta 具壽差摩尼 (AN 6.49) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 7. Khemasuttaṃ 49. Ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena āyasmā ca khemo āyasmā ca sumano sāvatthiyaṃ viharanti andhavanasmiṃ. Atha kho āyasmā ca khemo āyasmā ca sumano yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā khemo bhagavantaṃ etadavoca – “Yo so, bhante, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto tassa na evaṃ hoti – ‘atthi me seyyoti vā atthi me sadisoti vā atthi me hīnoti vā’”ti. Idamavocāyasmā khemo. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho āyasmā khemo “samanuñño me satthā”ti uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho āyasmā sumano acirapakkante āyasmante kheme bhagavantaṃ etadavoca – “yo so, bhante, bhikkhu arahaṃ khīṇāsavo vusitavā katakaraṇīyo ohitabhāro anuppattasadattho parikkhīṇabhavasaṃyojano sammadaññā vimutto tassa na evaṃ hoti – ‘natthi me seyyoti vā natthi me sadisoti vā natthi me hīnoti vā’”ti. Idamavocāyasmā sumano. Samanuñño satthā ahosi. Atha kho āyasmā sumano “samanuñño me satthā”ti uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā pakkāmi. Atha kho bhagavā acirapakkantesu āyasmante ca kheme āyasmante ca sumane bhikkhū āmantesi – “evaṃ kho, bhikkhave, kulaputtā aññaṃ byākaronti. Attho ca vutto attā ca anupanīto. Atha ca pana idhekacce moghapurisā hasamānakā [hasamānakaṃ (ka.) mahāva. 245] maññe aññaṃ byākaronti. Te pacchā vighātaṃ āpajjantī”ti. “Na ussesu na omesu, samatte nopanīyare [nopaniyyare (syā. pī. ka.)]; Khīṇā jāti vusitaṃ brahmacariyaṃ, caranti saṃyojanavippamuttā”ti. sattamaṃ; ☸--------------------------------------------------------------------- 四十九 具壽差摩尼 一 一時,世尊住舍衛[國]祇樹給孤獨園。爾時,具壽差摩尼與具壽蘇摩那近[住] 於舍衛[國]之安陀林。爾時,具壽差摩尼與具壽蘇摩那詣世尊之處。至已,問訊 世尊,坐於一面。坐於一面之具壽差摩尼白世尊言:「大德!凡有比丘,若為應供、 漏盡、已住、已辦所辦、棄諸重擔、逮得已利、盡諸有結、正智解脫,則彼不念: 有比我勝者,或等於我者,或比我劣者耶?」具壽差摩尼說此已,[大]師讚可。時, 具壽差摩尼思:[大]師讚可我,即從座而起,問訊世尊,右遶而去。時,具壽蘇 摩那於具壽差摩尼離去不久白世尊言:「大德!凡有比丘,若為應供、漏盡、已住、 已辦所辦、棄諸重擔、逮得己利、盡諸有結、正智解脫,則彼不念:有非比我勝者, 非等於我者,非比我劣者。具壽蘇摩那說此已,[大]師讚可。時,具壽蘇摩那思: [大]師讚可我,即從座而起,問訊世尊,右遶而去。 二 其時,世尊於具壽差摩尼與具壽蘇摩那離h不久,告諸比丘曰: 「諸比丘!善男子等如是記說正智,說義而自身未達。復又,世間有一類之痴人, 有如取笑誇張記說正智,彼等於後受苦。 殊勝或卑劣 不比完成者 漏盡無生起 度完梵行日 諸結已解脫 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.8 Indriyasaṃvarasutta 防護根門 (AN 6.50) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 8. Indriyasaṃvarasuttaṃ 50. [a. ni. 5.24, 168; 2.7.65] “Indriyasaṃvare, bhikkhave, asati indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ; sīle asati sīlavipannassa hatūpaniso hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi asati sammāsamādhivipannassa hatūpanisaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane asati yathābhūtañāṇadassanavipannassa hatūpaniso hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge asati nibbidāvirāgavipannassa hatūpanisaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsavipanno. Tassa papaṭikāpi na pāripūriṃ gacchati, tacopi na pāripūriṃ gacchati, pheggupi na pāripūriṃ gacchati, sāropi na pāripūriṃ gacchati. Evamevaṃ kho, bhikkhave, indriyasaṃvare asati indriyasaṃvaravipannassa hatūpanisaṃ hoti sīlaṃ…pe… vimuttiñāṇadassanaṃ. “Indriyasaṃvare, bhikkhave, sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ; sīle sati sīlasampannassa upanisasampanno hoti sammāsamādhi; sammāsamādhimhi sati sammāsamādhisampannassa upanisasampannaṃ hoti yathābhūtañāṇadassanaṃ; yathābhūtañāṇadassane sati yathābhūtañāṇadassanasampannassa upanisasampanno hoti nibbidāvirāgo; nibbidāvirāge sati nibbidāvirāgasampannassa upanisasampannaṃ hoti vimuttiñāṇadassanaṃ. Seyyathāpi, bhikkhave, rukkho sākhāpalāsasampanno. Tassa papaṭikāpi pāripūriṃ gacchati, tacopi pāripūriṃ gacchati, pheggupi pāripūriṃ gacchati, sāropi pāripūriṃ gacchati. Evamevaṃ kho, bhikkhave, indriyasaṃvare sati indriyasaṃvarasampannassa upanisasampannaṃ hoti sīlaṃ…pe… vimuttiñāṇadassanan”ti. Aṭṭhamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 五十 防護根門 一 「諸比丘!若無防護根,則缺根之防護故,毀戒之所依;若無戒,則缺戒故,毀 正定之所依;若無正定,則缺正定故,毀如實智見之所依;若無如實智見,則缺如 實智見故,毀厭離之所依;若無厭離,則缺厭離故,毀解脫智見之所依。 二 諸比丘!譬如樹缺枝、葉時,則樹之幼芽不成長,皮亦不成長,木亦不成長, 心亦不成長。正如是,諸比丘!若無防護於根,則缺根之防護故,毀戒之所依;…… 乃至……毀解脫智見之所依。 三 諸比丘!若有根之防護,則具根之防護故,具足戒之所依;若有戒,則具戒故, 具足正定之所依;若有正定,則具正定故,具足如實智見之所依;若有如實智見, 則具如實智見故,具足厭離之所依;若有厭離,則具厭離故,具足解脫智見之所依。 四 諸比丘!譬如樹具枝、葉時,則樹之幼芽成長,皮亦成長,木亦成長,心亦成 長。正如是,諸比丘!若有防護於根,則具根之防護故,具足戒之所依……乃至…… 具足解脫智見之所依。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.9 Ānandasutta 具壽阿難 (AN 6.51) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 9. Ānandasuttaṃ 51. Atha kho āyasmā ānando yenāyasmā sāriputto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā āyasmatā sāriputtena saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho āyasmā ānando āyasmantaṃ sāriputtaṃ etadavoca – “Kittāvatā nu kho, āvuso sāriputta, bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṃ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātī”ti? “Āyasmā kho ānando bahussuto. Paṭibhātu āyasmantaṃyeva ānandan”ti. “Tenahāvuso sāriputta, suṇāhi, sādhukaṃ manasi karohi; bhāsissāmī”ti. “Evamāvuso”ti kho āyasmā sāriputto āyasmato ānandassa paccassosi. Āyasmā ānando etadavoca – “Idhāvuso sāriputta, bhikkhu dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. So yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ vāceti, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Yasmiṃ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṃ āvāse vassaṃ upeti. Te kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati – ‘idaṃ, bhante, kathaṃ; imassa kvattho’ti? Te tassa āyasmato avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodenti. Ettāvatā kho, āvuso sāriputta, bhikkhu assutañceva dhammaṃ suṇāti, sutā cassa dhammā na sammosaṃ gacchanti, ye cassa dhammā pubbe cetasā samphuṭṭhapubbā te ca samudācaranti, aviññātañca vijānātī”ti. “Acchariyaṃ, āvuso, abbhutaṃ, āvuso, yāva subhāsitaṃ cidaṃ āyasmatā ānandena. Imehi ca mayaṃ chahi dhammehi samannāgataṃ āyasmantaṃ ānandaṃ dhārema. Āyasmā hi ānando dhammaṃ pariyāpuṇāti – suttaṃ geyyaṃ veyyākaraṇaṃ gāthaṃ udānaṃ itivuttakaṃ jātakaṃ abbhutadhammaṃ vedallaṃ. Āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ deseti, āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena paresaṃ vāceti, āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ vitthārena sajjhāyaṃ karoti, āyasmā ānando yathāsutaṃ yathāpariyattaṃ dhammaṃ cetasā anuvitakketi anuvicāreti manasānupekkhati. Āyasmā ānando yasmiṃ āvāse therā bhikkhū viharanti bahussutā āgatāgamā dhammadharā vinayadharā mātikādharā tasmiṃ āvāse vassaṃ upeti. Te āyasmā ānando kālena kālaṃ upasaṅkamitvā paripucchati paripañhati – ‘idaṃ, bhante, kathaṃ; imassa kvattho’ti? Te āyasmato ānandassa avivaṭañceva vivaranti, anuttānīkatañca uttānīkaronti, anekavihitesu ca kaṅkhāṭhāniyesu dhammesu kaṅkhaṃ paṭivinodentī”ti. Navamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 五十一 具壽阿難 一 爾時,具壽阿難詣具壽舍利弗之處。至已,與具壽舍利弗相互交談慶慰、歡喜 感銘之語已,坐於一面,坐於一面之具壽阿難語具壽舍利弗曰: 二 「賢者舍利弗!限於幾何是比丘聞未聞之法,又不忘失於已聞之法,又現行於昔 曾思惟之法,又了別未了別耶?」「具壽阿難乃多聞,具壽阿難當善說。」「然則,賢 者舍利弗!諦聽,善思作意!我當說。」「賢者!唯然。」具壽舍利弗回答阿難,具壽 阿難言曰: 三 「賢者舍利弗!世間有比丘,通利於契經、應頌、記說、諷頌、無問自說、如是 說、本生、未曾有法、吠陀羅之法。多聞、通利,彼廣為他人說法;多聞、通利, 廣為他人讀誦;多聞、通利,廣為諷誦;多聞、通利,以心隨尋隨伺其法,以意而 隨觀。於何處有多聞而傳阿含,持法、持律、持摩夷之長老比丘,彼住居於長 老比丘之住處,時時詣其比丘。「大德!云何而有如是耶?」彼質問此義如何。其長 老具壽於彼聞其不聞,顯其隱,又於種種生疑之諸法除疑。賢者舍利弗!限於此, 比丘聞未聞之法,又不忘失於已聞之法,又現行於昔曾思惟之法,又了別未了別。」 四 「賢者!是希奇,賢者!是未曾有。善哉!具壽阿難之所說!我等作思:阿難成 就此等之六法。 五 其實,具壽阿難通利於契經、應頌、記說、諷頌、無問自說、如是說、本生、 未曾有法、吠陀羅之法。具壽阿難多聞、通利面廣為他人說法。具壽阿離多聞、通 利面廣為他人讀誦法。具壽阿難多聞、通利面廣為諷誦法。具壽阿離多聞、通利, 以心隨尋隨伺其法,以心隨觀。具壽阿難於何處有多聞、傳阿含、持法、持律、持 摩夷之長老比丘,彼住居於長老比丘之住處,時時詣其比丘。「大德!云何而有如是 耶?」彼質問此義如何。其長老比丘於具壽阿難聞其不聞,顯其隱,又於種種生疑 之諸法除疑。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.10 Khattiyasutta 剎帝利 (AN 6.52) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 10. Khattiyasuttaṃ 52. Atha kho jāṇussoṇi [jāṇusoṇi (ka.)] brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho jāṇussoṇi brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – “Khattiyā, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā”ti? “Khattiyā kho, brāhmaṇa, bhogādhippāyā paññūpavicārā balādhiṭṭhānā pathavībhinivesā issariyapariyosānā”ti. “Brāhmaṇā pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā”ti? “Brāhmaṇā kho, brāhmaṇa, bhogādhippāyā paññūpavicārā mantādhiṭṭhānā yaññābhinivesā brahmalokapariyosānā”ti. “Gahapatikā pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā”ti? “Gahapatikā kho, brāhmaṇa, bhogādhippāyā paññūpavicārā sippādhiṭṭhānā kammantābhinivesā niṭṭhitakammantapariyosānā”ti. “Itthī pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā”ti? “Itthī kho, brāhmaṇa, purisādhippāyā alaṅkārūpavicārā puttādhiṭṭhānā asapatībhinivesā issariyapariyosānā”ti. “Corā pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā”ti? “Corā kho, brāhmaṇa, ādānādhippāyā gahanūpavicārā satthādhiṭṭhānā andhakārābhinivesā adassanapariyosānā”ti. “Samaṇā pana, bho gotama, kiṃadhippāyā, kiṃupavicārā, kiṃadhiṭṭhānā, kiṃabhinivesā, kiṃpariyosānā”ti? “Samaṇā kho, brāhmaṇa, khantisoraccādhippāyā paññūpavicārā sīlādhiṭṭhānā ākiñcaññābhinivesā [akiñcanābhinivesā (syā. ka.)] nibbānapariyosānā”ti. “Acchariyaṃ, bho gotama, abbhutaṃ, bho gotama! Khattiyānampi bhavaṃ gotamo jānāti adhippāyañca upavicārañca adhiṭṭhānañca abhinivesañca pariyosānañca. Brāhmaṇānampi bhavaṃ gotamo jānāti…pe… gahapatīnampi bhavaṃ gotamo jānāti… itthīnampi bhavaṃ gotamo jānāti… corānampi bhavaṃ gotamo jānāti … samaṇānampi bhavaṃ gotamo jānāti adhippāyañca upavicārañca adhiṭṭhānañca abhinivesañca pariyosānañca. Abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Dasamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 五十二 剎帝利 一 爾時,生聞婆羅門詣世尊之處。詣已,與世尊共相交談慶慰、歡喜感銘之語已, 坐於一面。坐於一面之生聞婆羅門白世尊言: 二 「尊者瞿曇!剎帝利者有何之欲求,有何之近行,有何之所托,有何之思慕, 有何之究竟耶?」「婆羅門!剎帝利者欲求財物,以慧為近行,以軍為所托,於地而 起思慕,以自在為究竟。」 「又,尊者瞿曇!婆羅門者有何之欲求,有何之近行,有何之所托,有何之思慕, 有何之究竟耶?」「婆羅門!婆羅門者欲求財物,以慧為近行,以真言為所托,思慕 祀祠,以梵世為究竟。」 「又,尊者瞿曇!居士者有何之欲求,有何之近行,有何之所托,有何之思慕, 有何之究竟耶?」「婆羅門!居士者欲求財物,以慧為近行,以工巧為所托,思慕作 業,以作業之完了為究竟。」 「又,尊者瞿曇!女人者有何之欲求,有何之近行,有何之所托,有何之思慕, 有何之究竟耶?」「婆羅門!女人者欲求男子,以莊嚴為近行,以兒子為所托,思慕 不共有之夫,以自在為究竟。」 「又,尊者瞿曇!賊者有何之欲求,有何之近行,有何之所托,有何之思慕。有 何之究竟耶?」「婆羅門!賊者以取為欲求,以稠林為近行,以刀杖為所托,思慕闇 黑,以不現為究竟。」 「又,尊者瞿曇!沙門者,有何之欲求,有何之近行,有何之所托,有何之思慕, 有何之究竟耶?」「婆羅門!沙門者欲求忍辱柔和,以慧為近行,以戒為所托,思慕 無所有,以涅槃為究竟。」 三 「尊者瞿曇!是希奇。尊者瞿曇!是未曾有。尊者瞿曇了知剎帝利之欲求、近行、 所托、思慕與究竟。又,尊者瞿曇了知婆羅門之欲求……乃至……又,尊者瞿曇了 知居士之欲求……乃至……又,尊者瞿曇了知女人之欲求……乃至……又,尊者瞿 曇了知賊之欲求……乃至……又,尊者瞿曇了知沙門之欲求、近行、所托、思慕與 究竟。尊者瞿曇!奇哉!……乃至……尊者瞿曇存念我為優婆塞,我自今日以後, 終生歸依。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.11 Appamādasutta 不放逸 (AN 6.53) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 11. Appamādasuttaṃ 53. Atha kho aññataro brāhmaṇo yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavatā saddhiṃ sammodi. Sammodanīyaṃ kathaṃ sāraṇīyaṃ vītisāretvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so brāhmaṇo bhagavantaṃ etadavoca – “Atthi nu kho, bho gotama, eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko”ti? “Atthi kho, brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko”ti. “Katamo pana, bho gotama, eko dhammo bhāvito bahulīkato yo ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko”ti? “Appamādo kho, brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko”. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, yāni kānici jaṅgalānaṃ [jaṅgamānaṃ (sī. pī.) a. ni. 10.15; ma. ni. 1.300] pāṇānaṃ padajātāni, sabbāni tāni hatthipade samodhānaṃ gacchanti; hatthipadaṃ tesaṃ aggamakkhāyati, yadidaṃ mahantattena. Evamevaṃ kho, brāhmaṇa, appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, kūṭāgārassa yā kāci gopānasiyo sabbā tā kūṭaṅgamā kūṭaninnā kūṭasamosaraṇā, kūṭaṃ tāsaṃ aggamakkhāyati; evamevaṃ kho, brāhmaṇa …pe…. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, pabbajalāyako pabbajaṃ [babbajalāyako babbajaṃ (sī. pī.)] lāyitvā agge gahetvā odhunāti nidhunāti nicchādeti; evamevaṃ kho, brāhmaṇa…pe…. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, ambapiṇḍiyā vaṇṭacchinnāya yāni kānici ambāni vaṇṭūpanibandhanāni sabbāni tāni tadanvayāni bhavanti; evamevaṃ kho, brāhmaṇa…pe…. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, ye keci khuddarājāno [kuḍḍarājāno (sī. syā. aṭṭha.), kuddarājāno (pī.) a. ni. 10.15] sabbete rañño cakkavattissa anuyantā [anuyuttā (sī. syā. kaṃ. pī.)] bhavanti, rājā tesaṃ cakkavattī aggamakkhāyati; evamevaṃ kho, brāhmaṇa…pe…. “Seyyathāpi, brāhmaṇa, yā kāci tārakarūpānaṃ pabhā sabbā tā candassa pabhāya kalaṃ nāgghanti soḷasiṃ, candappabhā tāsaṃ aggamakkhāyati. Evamevaṃ kho, brāhmaṇa, appamādo eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ yo ca attho samparāyiko. “Ayaṃ kho, brāhmaṇa, eko dhammo bhāvito bahulīkato ubho atthe samadhiggayha tiṭṭhati – diṭṭhadhammikañceva atthaṃ, yo ca attho samparāyiko”ti. “Abhikkantaṃ, bho gotama, abhikkantaṃ, bho gotama…pe… upāsakaṃ maṃ bhavaṃ gotamo dhāretu ajjatagge pāṇupetaṃ saraṇaṃ gatan”ti. Ekādasamaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 五十三 不放逸 一 爾時,有一婆羅門,詣世尊之處。詣已,與世尊共相慶慰,交談歡喜感銘之語 已,坐於一面。坐於一面之彼婆羅門白世尊言: 二 「尊者瞿曇!有一法,若多修、多所作者,則能完成二利而住耶?[即]現法之 利及當來之利是。」「婆羅門!有一法,若多修、多所作者,期能完成二利而住,[即] 現法之利及當來之利。」「尊者瞿曇!又,有一法,若多修、多所作者,則能完成二 利而住者何耶?[即]現法之利及當來之利是。」 三 「婆羅門!祇有不放逸一法,若多修、多所作者,則能完成二利而住,[即]現 法之利及當來之利是。婆羅門!譬如一切步行有情之足跡,攝於象跡之中,象跡可 謂為第一。婆羅門!正如是,不放逸一法者,若多修、多所作者,則能完成二利而 住,[即]現法之利及當來之利。婆羅門!譬如家屋一切之橡木,皆向於屋頂、趣於 屋頂、集於屋頂,屋頂可謂椽木之上首。婆羅門!正如是,……乃至……婆羅門! 譬如割取燈心草之人,割取燈心草已,捉住其尖端,上下振動,左右振動而予綑縛。 婆羅門!正如是,……乃至……婆羅門!譬如將一群之菴婆果自莖割取,附著於莖 之一切菴婆果,則悉為其同類。婆羅門!正如是,……乃至……婆羅門!譬如一切 小王皆隨屬於轉輪王,轉輪王可謂諸小王之上首。婆羅門!正如是,……乃至…… 婆羅門!譬如任何之星光,亦不值當月光之十六分之一,月光可謂為彼等光之上首。 婆羅門!正如是,不放逸一法,若多修、多所作者,期能完成二利而住,[即]現法 之利及當來之利是。婆羅門!若多修此一法、多所作,則能完成二利而住,[即]現 法之利及當來之利。」 「尊者瞿曇!奇哉!尊者瞿曇!奇哉!……乃至……尊者瞿曇存念我為優婆 塞,我自今日以後,當終生歸依。」 ☸..................................................................... ☸********************************************************************* ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【佛曆 2558.8.29 心 法師 修訂】 【佛曆 2555.7.21 釋如戒 法師 初校】 ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【目錄】 “{一}Dhamma 正法 (DA 1-5, 19984)/【4】Aṅguttaranikāya 增支部經典 (AN 1-11, 7231)/《6》Chakkanipātapāḷi 六集 (AN 6, 1-649)/1. Paṭhamapaṇṇāsaka 初五十經篇 (AN 6.1-54)/1.5 Dhammikavagga 曇彌品 (AN 6.43-54)” ❦❧~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~ 【經名】 1.5.12 Dhammikasutta 具壽曇彌 (AN 6.54) ~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~~❦❧ 【巴利佛經】 ★ 菩提僧團所譯的經典,以及巴利佛經,除了幫助他人學習戒律、定力和智慧外,不應該用於其他目的!並請保留:完整的經文內容和參考說明,非常感謝! ★ 12. Dhammikasuttaṃ 54. Ekaṃ samayaṃ bhagavā rājagahe viharati gijjhakūṭe pabbate. Tena kho pana samayena āyasmā dhammiko jātibhūmiyaṃ āvāsiko hoti sabbaso jātibhūmiyaṃ sattasu āvāsesu. Tatra sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti [na saṇṭhahanti (sī.)], riñcanti āvāsaṃ. Atha kho jātibhūmakānaṃ [jātibhūmikānaṃ (syā. pī. ka.)] upāsakānaṃ etadahosi – “mayaṃ kho bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan”ti? Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – “ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Yaṃnūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāmā”ti. Atha kho jātibhūmakā upāsakā yena āyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ – “pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko imamhā āvāsā; alaṃ te idha vāsenā”ti. Atha kho āyasmā dhammiko tamhā āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatrapi sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – “mayaṃ kho bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan”ti? Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – “ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Yaṃnūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāmā”ti. Atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ – “pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko imamhāpi āvāsā; alaṃ te idha vāsenā”ti. Atha kho āyasmā dhammiko tamhāpi āvāsā aññaṃ āvāsaṃ agamāsi. Tatrapi sudaṃ āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati paribhāsati vihiṃsati vitudati roseti vācāya. Te ca āgantukā bhikkhū āyasmatā dhammikena akkosiyamānā paribhāsiyamānā vihesiyamānā vitudiyamānā rosiyamānā vācāya pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – “mayaṃ kho bhikkhusaṅghaṃ paccupaṭṭhitā cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānappaccayabhesajjaparikkhārena. Atha ca pana āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsaṃ. Ko nu kho hetu ko paccayo yena āgantukā bhikkhū pakkamanti, na saṇṭhanti, riñcanti āvāsan”ti? Atha kho jātibhūmakānaṃ upāsakānaṃ etadahosi – “ayaṃ kho āyasmā dhammiko āgantuke bhikkhū akkosati…pe…. Yaṃnūna mayaṃ āyasmantaṃ dhammikaṃ pabbājeyyāma sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti. Atha kho jātibhūmakā upāsakā yenāyasmā dhammiko tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā āyasmantaṃ dhammikaṃ etadavocuṃ – “pakkamatu, bhante, āyasmā dhammiko sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti. Atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi – “pabbājito khomhi jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehi. Kahaṃ nu kho dāni gacchāmī”ti? Atha kho āyasmato dhammikassa etadahosi – “yaṃnūnāhaṃ yena bhagavā tenupasaṅkameyyan”ti. Atha kho āyasmā dhammiko pattacīvaramādāya yena rājagahaṃ tena pakkāmi. Anupubbena yena rājagahaṃ gijjhakūṭo pabbato yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ dhammikaṃ bhagavā etadavoca – “handa kuto nu tvaṃ, brāhmaṇa dhammika, āgacchasī”ti? “Pabbājito ahaṃ, bhante, jātibhūmakehi upāsakehi sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti. “Alaṃ, brāhmaṇa dhammika, kiṃ te iminā, yaṃ taṃ tato tato pabbājenti, so tvaṃ tato tato pabbājito mameva santike āgacchasi”. “Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, sāmuddikā vāṇijā tīradassiṃ sakuṇaṃ gahetvā nāvāya samuddaṃ ajjhogāhanti. Te atīradakkhiṇiyā [atīradassaniyā (syā.), atīradassiyā (ka.)] nāvāya tīradassiṃ sakuṇaṃ muñcanti. So gacchateva puratthimaṃ disaṃ, gacchati pacchimaṃ disaṃ, gacchati uttaraṃ disaṃ, gacchati dakkhiṇaṃ disaṃ, gacchati uddhaṃ, gacchati anudisaṃ. Sace so samantā tīraṃ passati, tathāgatakova [tathāgato (ka.) dī. ni. 1.497 passitabbaṃ] hoti. Sace pana so samantā tīraṃ na passati tameva nāvaṃ paccāgacchati. Evamevaṃ kho, brāhmaṇa dhammika, yaṃ taṃ tato tato pabbājenti so tvaṃ tato tato pabbājito mameva santike āgacchasi. “Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, rañño korabyassa suppatiṭṭho nāma nigrodharājā ahosi pañcasākho sītacchāyo manoramo. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa dvādasayojanāni abhiniveso ahosi, pañca yojanāni mūlasantānakānaṃ. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa tāva mahantāni phalāni ahesuṃ; seyyathāpi nāma āḷhakathālikā. Evamassa sādūni phalāni ahesuṃ; seyyathāpi nāma khuddaṃ madhuṃ anelakaṃ. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa ekaṃ khandhaṃ rājā paribhuñjati saddhiṃ itthāgārena, ekaṃ khandhaṃ balakāyo paribhuñjati, ekaṃ khandhaṃ negamajānapadā paribhuñjanti, ekaṃ khandhaṃ samaṇabrāhmaṇā paribhuñjanti, ekaṃ khandhaṃ migā [migapakkhino (sī. syā. pī.)] paribhuñjanti. Suppatiṭṭhassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, nigrodharājassa na koci phalāni rakkhati, na ca sudaṃ [na ca puna (ka.)] aññamaññassa phalāni hiṃsanti. “Atha kho, brāhmaṇa dhammika, aññataro puriso suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṃ phalāni bhakkhitvā sākhaṃ bhañjitvā pakkāmi. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthāya devatāya etadahosi – ‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho! Yāva pāpo manusso [yāva pāpamanusso (syā.), yāvatā pāpamanusso (ka.)], yatra hi nāma suppatiṭṭhassa nigrodharājassa yāvadatthaṃ phalāni bhakkhitvā sākhaṃ bhañjitvā pakkamissati, yaṃnūna suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiṃ phalaṃ na dadeyyā’ti. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭho nigrodharājā āyatiṃ phalaṃ na adāsi. “Atha kho, brāhmaṇa dhammika, rājā korabyo yena sakko devānamindo tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā sakkaṃ devānamindaṃ etadavoca – ‘yagghe, mārisa, jāneyyāsi suppatiṭṭho nigrodharājā phalaṃ na detī’ti? Atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi [abhisaṅkhāresi (syā. ka.)], yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṃ nigrodharājaṃ pavattesi [pātesi (sī. pī.)] ummūlamakāsi. Atha kho, brāhmaṇa dhammika, suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṃ aṭṭhāsi. “Atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo yena suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthā devatā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā suppatiṭṭhe nigrodharāje adhivatthaṃ devataṃ etadavoca – ‘kiṃ nu tvaṃ, devate, dukkhī dummanā assumukhī rudamānā ekamantaṃ ṭhitā’ti? ‘Tathā hi pana me, mārisa, bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi ummūlamakāsī’ti. ‘Api nu tvaṃ, devate, rukkhadhamme ṭhitāya bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi ummūlamakāsī’ti? ‘Kathaṃ pana, mārisa, rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī’ti? ‘Idha, devate, rukkhassa mūlaṃ mūlatthikā haranti, tacaṃ tacatthikā haranti, pattaṃ pattatthikā haranti, pupphaṃ pupphatthikā haranti, phalaṃ phalatthikā haranti. Na ca tena devatāya anattamanatā vā anabhinandi [anabhiraddhi (sī.)] vā karaṇīyā. Evaṃ kho, devate, rukkho rukkhadhamme ṭhito hotī’ti. ‘Aṭṭhitāyeva kho me, mārisa, rukkhadhamme bhusā vātavuṭṭhi āgantvā bhavanaṃ pavattesi ummūlamakāsī’ti. ‘Sace kho tvaṃ, devate, rukkhadhamme tiṭṭheyyāsi, siyā [siyāpi (sī. pī.)] te bhavanaṃ yathāpure’ti? ‘Ṭhassāmahaṃ, [tiṭṭheyyāmahaṃ (syā.)] mārisa, rukkhadhamme, hotu me bhavanaṃ yathāpure’”ti. “Atha kho, brāhmaṇa dhammika, sakko devānamindo tathārūpaṃ iddhābhisaṅkhāraṃ abhisaṅkhāsi [abhisaṅkhāri (syā. ka.)], yathā bhusā vātavuṭṭhi āgantvā suppatiṭṭhaṃ nigrodharājaṃ ussāpesi, sacchavīni mūlāni ahesuṃ. Evamevaṃ kho, brāhmaṇa dhammika, api nu taṃ samaṇadhamme ṭhitaṃ jātibhūmakā upāsakā pabbājesuṃ sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti? “Kathaṃ pana, bhante, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī”ti? “Idha, brāhmaṇa dhammika, samaṇo akkosantaṃ na paccakkosati, rosantaṃ na paṭirosati, bhaṇḍantaṃ na paṭibhaṇḍati. Evaṃ kho, brāhmaṇa dhammika, samaṇo samaṇadhamme ṭhito hotī”ti. “Aṭṭhitaṃyeva maṃ, bhante, samaṇadhamme jātibhūmakā upāsakā pabbājesuṃ sabbaso jātibhūmiyaṃ sattahi āvāsehī”ti. [a. ni. 7.66; 7.73] “Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, sunetto nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Sunettassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Sunetto satthā sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desesi. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni na pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, sunettassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu. “Bhūtapubbaṃ, brāhmaṇa dhammika, mūgapakkho nāma satthā ahosi…pe… aranemi nāma satthā ahosi… kuddālako nāma satthā ahosi… hatthipālo nāma satthā ahosi… jotipālo nāma satthā ahosi titthakaro kāmesu vītarāgo. Jotipālassa kho pana, brāhmaṇa dhammika, satthuno anekāni sāvakasatāni ahesuṃ. Jotipālo satthā sāvakānaṃ brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desesi. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni na pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā apāyaṃ duggatiṃ vinipātaṃ nirayaṃ upapajjiṃsu. Ye kho pana, brāhmaṇa dhammika, jotipālassa satthuno brahmalokasahabyatāya dhammaṃ desentassa cittāni pasādesuṃ te kāyassa bhedā paraṃ maraṇā sugatiṃ saggaṃ lokaṃ upapajjiṃsu. “Taṃ kiṃ maññasi, brāhmaṇa dhammika, yo ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge, anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṃ so apuññaṃ pasaveyyā”ti? “Evaṃ, bhante”. “Yo kho, brāhmaṇa dhammika, ime cha satthāre titthakare kāmesu vītarāge anekasataparivāre sasāvakasaṅghe paduṭṭhacitto akkoseyya paribhāseyya, bahuṃ so apuññaṃ pasaveyya. Yo ekaṃ diṭṭhisampannaṃ puggalaṃ paduṭṭhacitto akkosati paribhāsati, ayaṃ tato bahutaraṃ apuññaṃ pasavati. Taṃ kissa hetu? Nāhaṃ, brāhmaṇa dhammika, ito bahiddhā evarūpiṃ khantiṃ [evarūpaṃ khantaṃ (syā.)] vadāmi, yathāmaṃ sabrahmacārīsu. Tasmātiha, brāhmaṇa dhammika, evaṃ sikkhitabbaṃ – ‘na no samasabrahmacārīsu [na no āmasabrahmacārīsu (syā.), na no sabrahmacārīsu (sī. pī.)] cittāni paduṭṭhāni bhavissantī’”ti. Evañhi te, brāhmaṇa dhammika, sikkhitabbanti. “Sunetto mūgapakkho ca, aranemi ca brāhmaṇo; Kuddālako ahu satthā, hatthipālo ca māṇavo. “Jotipālo ca govindo, ahu sattapurohito; Ahiṃsakā [abhisekā (syā.)] atītaṃse, cha satthāro yasassino. “Nirāmagandhā karuṇedhimuttā [vimuttā (sī. syā. pī.)], kāmasaṃyojanātigā [kāmasaṃyojanātitā (syā.)]; Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpagā ahuṃ [ahu (bahūsu), ahū (ka. sī.)]. “Ahesuṃ sāvakā tesaṃ, anekāni satānipi; Nirāmagandhā karuṇedhimuttā, kāmasaṃyojanātigā; Kāmarāgaṃ virājetvā, brahmalokūpagā ahuṃ [ahu (bahūsu), ahū (ka. sī.)]. “Yete isī bāhirake, vītarāge samāhite; Paduṭṭhamanasaṅkappo, yo naro paribhāsati; Bahuñca so pasavati, apuññaṃ tādiso naro. “Yo cekaṃ diṭṭhisampannaṃ, bhikkhuṃ buddhassa sāvakaṃ; Paduṭṭhamanasaṅkappo, yo naro paribhāsati; Ayaṃ tato bahutaraṃ, apuññaṃ pasave naro. “Na sādhurūpaṃ āsīde, diṭṭhiṭṭhānappahāyinaṃ; Sattamo puggalo eso, ariyasaṅghassa vuccati. “Avītarāgo kāmesu, yassa pañcindriyā mudū; Saddhā sati ca vīriyaṃ, samatho ca vipassanā. “Tādisaṃ bhikkhumāsajja, pubbeva upahaññati; Attānaṃ upahantvāna, pacchā aññaṃ vihiṃsati. “Yo ca rakkhati attānaṃ, rakkhito tassa bāhiro; Tasmā rakkheyya attānaṃ, akkhato paṇḍito sadā”ti. dvādasamaṃ; Dhammikavaggo pañcamo. Tassuddānaṃ – Nāgamigasālā iṇaṃ, cundaṃ dve sandiṭṭhikā duve; Khemaindriya ānanda, khattiyā appamādena dhammikoti. Paṭhamapaṇṇāsakaṃ samattaṃ. ☸--------------------------------------------------------------------- 五十四 具壽曇彌 一 一時,世尊住王舍[城]之鷲峰山。爾時,具壽曇彌為當地之人,住於生地七 僧院之全境。然而,具壽曇彌謾罵、訶責、煩惱、打擊、冷笑於彼處之客比丘眾。 又,彼等客比丘眾為具壽曇彌謾罵、訶責、煩惱、打擊、冷笑,則去而不留,捨棄 住處。其時,當地之優婆塞眾謂:「我等以衣服、臥具、床座、病緣藥及資具,供事 於諸比丘,然而客比丘眾卻去而不留,捨棄住處。有何因、何緣,而客比丘眾卻去 而不留,捨棄住處?」其時,當地之優婆塞眾念言:「彼之具壽曇彌,謾罵、訶責、 煩惱、打擊、冷笑於客比丘眾,又,彼等客比丘眾為曇彌所謾罵、訶責、煩惱、打 擊、冷笑,則去而不留,捨棄住處,我等宜驅逐具壽曇彌。」時,當地之優婆塞眾, 詣具壽曇彌之處。詣已,告具壽曇彌曰:「大德具壽曇彌!請離去此住處!汝不宜住 於此處。」 二 爾時,具壽曇彌,從其處離去,而往其他住處。具壽曇彌亦於其處謾罵、訶責、 煩惱、打擊、冷笑客比丘眾,又,彼等客比丘眾為具壽曇彌所謾罵、訶責、煩惱、 打擊、冷笑,則去而不留,捨棄住處。其時,當地之優婆塞眾謂:「我等以衣服、 飲食、臥具、床座、病緣藥及資具,供事於諸比丘,然而客比丘眾卻去而不留,捨 棄住處,有何因、何緣,客比丘眾去而不留,捨棄住處耶?」其時,當地之優婆塞眾 念言:「彼之具壽曇彌謾罵……乃至……冷笑客比丘眾,又,彼等客比丘眾為具壽曇 彌所謾罵、訶責、煩惱、打擊、冷笑,則去而不留,捨棄住處,我等宜當驅逐具壽 曇彌。」時,當地之優婆塞眾,即詣具壽曇彌之處。詣已,告具壽曇彌曰:「大德具 壽曇彌!請離去此住處!汝不宜住於此處。」 三 爾時,具壽曇彌,又由其住處往其他之處。於其處曇彌亦謾罵、訶責、煩惱、 打擊、冷笑客比丘眾。又彼等客比丘眾亦謾罵、訶責、煩惱、打擊、冷笑具壽曇彌, 則去而不留,捨去住處。其時,當地之優婆塞等,謂:我等以衣服、飲食、臥具、 床座、病緣藥及資具供事比丘眾,然而客比丘眾捨住處而離去,有何因、何緣客比 丘眾去而不留,捨去住處耶?其時,當地之優婆塞等,作如是念:彼具壽曇彌, 罵……乃至嗤誹客比丘眾;又彼客比丘眾亦謾罵、訶責、煩惱、打擊、冷笑具壽曇 彌,則去而不留、捨棄住處。我等宜驅逐具壽曇彌,其時,當地之優婆塞等,即詣 具壽曇彌之處,詣已,告具壽曇彌曰:「大德具壽曇彌!請離去此住處,汝不宜住 於此處。」 四 爾時,具壽曇彌自謂:「我為當地之優婆塞眾,從生地七住處被驅逐,我今將往 何處去耶?」時,具壽曇彌念言:「我宜當詣世尊之處。」時,具壽曇彌,披衣執缽, 詣王舍[城],次第而往王舍[城]之鷲峰山,詣世尊之處。詣已,問訊世尊,坐於 一面。世尊語於坐在一面之具壽曇彌曰:「婆羅門曇彌!汝從何處來耶?」「大德!我 為當地之優婆塞眾,從生地七住處被驅逐而來。」 「婆羅門曇彌!既為如此,汝不可予以非難,彼等從汝所到之處予驅逐汝,汝從 所到之處被驅逐而來我處。 五 婆羅門曇彌!往昔有航海諸商人,攜視岸鳥上船入海,彼等不能發見陸岸, 即由船上放縱視岸鳥,鳥則往前方,往後方,往北方,往南方,往上方,往海隅, 彼若得見近岸則去,又,彼若不見近岸,則返回其船。婆羅門曇彌!正如是,彼等 從所到之處予驅逐汝故,汝從所到之處被驅逐而來我處。 六 婆羅門曇彌!往昔,高羅婆王有名為善住之尼拘律樹王,彼有五條枝,蔭涼而 悅意。又,婆羅門曇彌!善住尼拘律樹王之所覆者,為十二由旬,根之入[地]者 有五由旬。又,婆羅門曇彌!善住尼拘律樹王之果,大而宛如二升之釜。又,其樹 王之果,甘美而宛如蜜蜂之生蜜。又,婆羅門曇彌!善住尼拘律樹王之一幹,為王 及后妃之所食:一幹為軍眾之所食;一斡為市民與地方民之所食;一幹為沙門、婆 羅門之所食;一幹為禽獸之所食。又,婆羅門曇彌!無有守護善住尼拘律樹王果之 人,然而,不相互損害其果。然而,婆羅門曇彌!有一人,飽噉善住尼拘律樹王之 果,折枝而去。其時,婆羅門曇彌!住於善住尼拘律樹王之天神謂:「嗚呼!是希 奇,嗚呼!是未曾有。彼之惡人,飽噉善住尼拘律樹王之果,折枝而去。善住尼拘 律樹王,令無生當來之果。」婆羅門曇彌!因此,善住尼拘律樹王,爾後不生果。 婆羅門曇彌!其時,高羅婆王詣天帝釋迦之處。至已,白天帝釋迦言:「尊者!善 知,善住尼拘律樹王不生其果。」婆羅門曇彌!其時,天帝釋迦起神通之行,令暴 風雨[吹]倒善住尼拘律樹王,使連根拔起。婆羅門曇彌!其時,住於善住尼拘律 樹王之天神而於一邊苦痛、憂愁、流淚,哭泣。婆羅門曇彌!其時,天帝釋迦詣住 於善住尼拘律樹王天神之處,語住在善住尼拘律樹王天神曰:「汝天神!何故而立 一邊苦痛、憂愁、流淚,哭泣耶?」「是則,尊者!暴風雨生起,[吹]倒我之住處, 連根拔起。」「天神!汝雖然住於樹法,但仍暴風雨生起,吹倒住處,連根拔起耶?」 「尊者!云何樹住於樹法耶?」「天神!於世間之中,求樹根者取根,求皮者取皮, 求葉者取葉,求花者收在了求果者取果。因此,天神!依彼而不可發不歡心或不 喜心。天神!如是之樹乃如實住於樹法。」「尊者!我不住於樹法之故,暴風雨生起, [吹]倒住處,連根拔起。」「天神!汝若住於樹法,則汝之住處當可如前。」「 尊者!我應住樹法,願我之住處如前。」婆羅門曇彌!其時,天帝釋迦起神通之行, 令暴風雨而起善住尼拘律樹王,生起美根。正如是,婆羅門曇彌!當地之優婆塞眾 將住於沙門法之汝,從生地七住處之全境予驅逐耶?」「大德!云何沙門住於沙門法 耶?」「婆羅門曇彌!世間有沙門,即使被罵,不以罵而報;即使被瞋,不以瞋而報; 即使被嘲弄,不以嘲弄而報。婆羅門曇彌!如是,沙門住於沙門法。」「大德!當地 之優婆塞眾以我不住於沙門法,而將我從生地七住處之全境予驅逐。」 七 「婆羅門曇彌!往昔有名妙眼之離諸欲外道師,婆羅門曇彌!又,外道師妙眼有 數百之弟子,師妙眼為諸弟子說生梵世之法。又,婆羅門曇彌!於心不信其師妙眼 [為諸弟子]說生於梵世法者,凡身壞死後,生於惡處、惡趣、險難、地獄。然而, 婆羅門曇彌!於心深信於其師妙眼[為諸弟子]說生梵世法者,凡身壞死後,生於 善趣、天世。婆羅門曇彌!往昔有名牟犁破群那之師,……有名阿羅那之師,…… 有名為瞿陀梨之師,……有名害提婆羅之師,……有名儲提摩麗離諸欲之外道師, 婆羅門曇彌!又,師儲提摩麗,有數百弟子,師儲提摩麗為諸弟子說生梵世之法。 婆羅門曇彌!然而,於心不信其師儲提摩麗[為諸弟子]說生梵世之法者,凡身壞 死後,生於惡處、惡趣、險難、地獄。然而,婆羅門曇彌!深信師儲提摩麗為諸弟 子說生梵世法者,凡身壞死後,生於善趣、天世。婆羅門曇彌!於汝意云何,以惡 心訶罵離諸欲,擁有數百眷族、弟子之六師耶?彼當生多之非福。」「大德!唯然。」 八 「婆羅門曇彌!若以惡心訶罵離諸欲,擁有數百眷族、弟子之六師外道之人,則 彼當生於諸多之非福。凡以惡心訶罵具有正見一人補特伽羅,則彼自此更當生諸 多非福。何故爾耶?」「婆羅門曇彌!我不說有更大非福較於損傷同梵行者。故婆羅 門曇彌!應當如是學: 九 我等對於同梵行者,應不懷惡心。 婆羅門曇彌!汝應當如是學: 妙眼牟梨破群那 阿羅那之婆羅門 隨著瞿陀梨之師 儒童之害提婆羅 牛群主儲提摩麗 於七國王之國師 於過去世而不害 保持名譽之六師 離腥氣而住於悲 超越諸欲之結使 遠離諸欲之貪得 且生於梵之世界 彼所有諸弟子眾 其量有幾百千數 遠離腥氣住於悲 超越諸欲之結使 遠離諸欲之貪得 且生於梵之世界 此等外仙乃貪離 已為靜慮之蔓者 持有惡心且思惟 若亦加以訶責者 當生起多之非福 有如是之人者則 為佛弟子之一人 隨著正見之比丘 持有惡心且思惟 若亦加以訶責者 從此以後更增加 生於非福之人者 有捨棄見處之人 勿傷害善性之事 彼乃聖眾之第七 是名為補特伽羅 未能遠離其諸欲 信與念以及精進 寂止以及觀察者 五根之下隨一者 擴伸遭遇於比丘 首先第一被毀傷 擴伸毀傷於自己 爾後損惱於他人 一切防護於自己 人善於保護他人 於是乎防護自己 恆自無損而賢智」 ☸..................................................................... ☸*********************************************************************